Plaši un daudzveidīgi
Mašīnbūvei un metālapstrādei krīze secen nav gājusi, tomēr situācija nu ir stabilizējusies un 2010. un 2011. gadā atsāksies mērena izaugsme, paredz Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs. Arī DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš piekrīt, ka šajā nozarē situācija uzlabojas ļoti strauji, lai gan norāda, ka drīz izaugsme varētu piebremzēties - gan tāpēc, ka veiksmīgākie uzņēmumi tuvojas savu jaudu griestiem, gan tāpēc, ka pasaules ekonomika atkal saduras ar spēcīgiem pretvējiem. «Nozares dinamiku virzīs galvenokārt investīcijas, kuras šogad un nākamgad būs ļoti ievērojamas, lielā mērā pateicoties valsts atbalstam. Valsts garantēja aizdevumu nozares lielākajam uzņēmumam Liepājas metalurgs, kas šobrīd tiek pilnībā pārbūvēts, daudzi citi uzņēmumi apgūst ES fondu līdzekļus. Domāju, nākotnē vairāk attīstīsies mašīnbūve,» P. Strautiņš klāsta. Nozare ir ļoti plaša un daudzveidīga, tāpēc izdalīt perspektīvākos virzienus nav viegli, atzīst V. Rantiņš, tomēr kā vienu no tiem min tehnoloģijas un risinājumus enerģētikai.
Arī paši metālapstrādes uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, lai gan sūkstās, ka patlaban viss balstās tikai uz eksportu, bet pietrūkst banku finansiālā atbalsta. To uzsver gan a/s Krāsainie lējumi saimniecības preču ražotnes vadītājs Andrejs Ņikitins, gan SIA Izoterms valdes priekšsēdētājs Valērijs Kļimovs, kurš stāsta: «Latvijā nozarē ir virkne labu uzņēmumu, taču tie veidojušies salīdzinoši nesen un no nulles. Ir grūti konkurēt ar pasaules lielajiem simtgadīgajiem uzņēmumiem. Bet mēs vēl sevi parādīsim.»
Savukārt meža un kokapstrādes nozarē krīze gandrīz jau aizmirsta, jo tā sākās vēl tad, kad citiem vēl bija labi. Atgūšanās notika pērn, un būtiski palīdzēja valsts mežu politika, kas ļāva piekļūt lētākiem resursiem, analizē P. Strautiņš. Kā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, no svara bija arī veiktie priekšdarbi gan pirms krīzes, gan tās laikā, piemēram, personāla pielāgošana jaunajiem apstākļiem. Rezultātā nozarē nodarbinātība samazinājās par 20%, taču tagad, kad vairākums koksnes pirmapstrādes un daļa tālākapstrādes uzņēmumu atgriezušies pie normālas ražošanas, atkal tiek veidota spēcīga darbinieku komanda. P. Strautiņš vērtē, ka ražošanas apjomi gan diez vai turpinās augt, taču attīstīties var, ražojot dziļākas pārstrādes starpproduktus (saplāksni, skaidu plātnes) un gatavos produktus (mēbeles, mājas).
Zilās apkaklītes un citi
Kokrūpniecībā un metālapstrādē darbiniekus patlaban meklē tieši eksportējoši uzņēmumi, stāsta personāla atlases firmas ARIKO ReServ vecākā konsultante Ieva Riekstiņa. Viņa norāda, ka sekmīgai karjerai rūpniecībā ar specializētu tehnisku izglītību tomēr vairs nepietiks. Nepieciešamas arī svešvalodu zināšanas, datorprasmes, arī saskarsmes prasmes. Vajadzīga arī nepārtraukta jaunāko tehnoloģiju apguve, jaunajiem speciālistiem - arī spēja patstāvīgi orientēties darba specifikā un risināt tehnoloģiskās problēmas, loģiskā domāšana un matemātikas pamatzināšanas, kā bieži trūkst, teic V. Rantiņš.
Tā kā metālapstrāde un mašīnbūve cieši saistīta ar pārējo rūpniecību, tajā visu līmeņu speciālisti vajadzīgi pastāvīgi - konstruktori, tehnologi, iekārtu operatori utt. P. Strautiņš teic, ka visā rūpniecībā trūkst arī vidējā līmeņa vadītāju, kas spētu kompetenti vadīt ražošanas procesus, metālapstrādē un mašīnbūvē kā ēst vajadzīgi augstas kvalitātes t. s. zilo apkaklīšu strādnieki, piemēram, tiešām labi metinātāji. Arī atslēdznieki, frēzētāji, piebilst V. Kļimovs no SIA Izoterms. Daudzi nozarē strādājošie jau ir tuvu pensijai, savukārt jauniešiem eksaktā izglītība nav gluži modes lieta, viņš skaidro. Karjeras iespējas nozarē tomēr esot ļoti labas, tikai jābūt gatavam turpināt mācīties arī uzņēmumā un sākt no zemāka pakāpiena. A. Ņikitins no Krāsainajiem lējumiem atzīst, ka Latvijā daudzu vajadzīgu specialitāšu pārstāvjus nemaz nesagatavo, bet metālapstrādē vietu sev var atrast jebkurš inženieris. «Viss, kas ir ap mums, taču ir no metāla vai plastmasas, bet arī plastmasu atlej metāla formās,» viņš saka.
Speciālistu trūkst un trūks arī kokrūpniecībā un meža nozarē, taču ne tik lielā skaitā, cik treknajos gados, norāda K. Klauss. Šajā jomā nepieciešami gan mežistrādes tehnikas operatori un kokvedēju šoferi, gan labi mārketinga un pārdošanas speciālisti, kas var strādāt starptautiskā vidē. «Latvijas rūpniecības problēma: saražot mēs mākam, bet pietiekami efektīvi pārdot - ne visai,» K. Klauss saka, tomēr jauniešus aicina neatteikties no eksaktajiem priekšmetiem un nenovērtēt par zemu arodskolas.
Arī a/s Latvijas finieris visvairāk vajadzīgi speciālisti darbam ar modernām ražošanas iekārtām - gan operatori, gan tehnisko apkopju un remonta speciālisti, stāsta uzņēmuma Personāla attīstības dienesta direktore Anda Būmane. Pieredzi var iegūt tikai ar laiku, taču, ja jaunam speciālistam bez pamata profesionālajām iemaņām ir arī iniciatīva, atbildības izjūta, disciplinētība un motivācija, viņam darbs atradīsies.