Sekmīgi īstenojot starppriekšmetu saikni, noteiktas prasmes, zināšanas, principi vienlaikus tiek piemēroti vairākām akadēmiskām disciplīnām. Tas ir skolotāja uzdevums - mācību procesā būvēt tiltus, palīdzot skolēniem ieraudzīt, kā vienā priekšmetā apgūtais noder citos, bet galvenais - kā zināšanas pārnest reālajā dzīvē.
Sākās ar skolotāju šoku
Dr. ped. Karine Oganisjana, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, kopā ar projekta komandu prof. Tatjanu Koķi, prof. Andru Fernāti un prof. Lūciju Rutku ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2 /11/ IPIA/VIAA/001 ietvaros izstrādāja pētījumu Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību. Starpdisciplinārā mācību un to pētījumu metodoloģija, kā arī praktiskie materiāli tika izmantoti sešās Latvijas skolās. 2011. gadā notika pilotprojekts ar Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas skolotājiem un skolēniem, bet no 2011. līdz 2013. gadam papildināta metodoloģija tika ieviesta arī Bebrenes vidusskolā, Cēsu 2. vidusskolā, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā un Rīgas Juglas vidusskolā. Projekta noslēguma pasākums notika pērn decembrī, kad katra no piecām projekta skolām prezentēja divas veiksmīgākās no pašu izveidotajām komercializējamajām vērtībām. Skolotāju un skolēnu darba rezultātus vērtēja žūrija - uzņēmēji un eksperti.
«Starpdisciplinārās mācības ir vesela sistēma, nevis tikai metode. Tām ir kolaboratīvs fokuss, un tās sasaista un integrē mācības starp mācību priekšmetiem, dodot skolotājiem un skolēniem iespēju atrisināt reālās dzīves problēmas. Tāpēc arī starpdisciplinārā pieeja padara mācības atraktīvākas un paaugstina mācību praktisko jēgu,» uzskata K. Oganisjana. Divu vai vairāku priekšmetu skolotāji strādā kopā, izveidojot kopēju skatījumu par mācību uzdevumu. Starpdisciplinārās mācības var tikt īstenotas, skolotājiem, skolēniem un skolas vadībai sadarbojoties jaunā, augstākā pakāpē. «Mūsu pieredze projektā parāda, ka absolūti visi, pat tradicionāli attālināti, priekšmeti savā starpā ir saistīti. Bet vairākiem skolotājiem, kuriem projektā vajadzēja sākt strādāt jauktās komandās ar kolēģiem, tas sākumā izraisīja zināmu šoku. Piemēram, ekonomikas, sporta, angļu valodas, mūzikas, mājturības un fizikas skolotāji, kuriem nekad agrāk nebija sadarbības pieredzes, nezināja, ko darīt kopā. Taču viņi secināja, ka strādāt jauktās komandās ir interesanti, lietderīgi, un darbā saskatīja vairāk radošu iespēju,» K. Oganisjana stāsta.
Kaut arī projektā piedalījās vidusskolas klases (triju gadu garumā), starpdisciplināras mācības ir viegli realizējamas arī sākumskolā, kur viens skolotājs māca visus priekšmetus. Bet pamatskolā un vidusskolā šādas mācības dod nopietnākus rezultātus, jo skolēni integrē zināšanas no vairākiem mācību priekšmetiem. «Vidusskolēniem bieži trūkst motivētības mācīties, censties, nav uzņēmības. Tie, kas zina savus nākotnes mērķus, pēc 9. klases ir izvēlējušies ģimnāziju vai profesionālo izglītību, bet vidusskolēniem viņu darba rezultāts ir centralizētā eksāmena vērtējums. Viņi baidās kāpt ārpus ierastā ikdienas lauciņa, izaicinājumiem ļaujas vien projektu nedēļās, kas, starp citu, būtībā ir starpdisciplināra mācīšanās,» novērojusi Cēsu 2. vidusskolas direktore Aija Sīmane.
Prasa jaunu domāšanu
Projekta gaitā iesaistīto skolu skolotāji darbojās ar pašu izveidotajiem starpdisciplinārajiem mācību materiāliem ne tikai kopā ar skolēniem, kuri piedalījās projektā, bet arī ar citu klašu skolēniem ārpus projekta un prezentējot materiālus citu skolu kolēģiem. Starpdisciplināru mācību fokusā ir nevis tēmas, pēc kurām parasti tiek izstrādāti mācību līdzekļi, bet problēmas, kuras vajadzētu atrisināt. Problēmu risināšanas procesā tiek dabiski integrētas zināšanas no dažādiem mācību priekšmetiem. Tātad - katrai problēmai būs savs unikāls risinājums.
Eksperimentālajā projektā tika izmantoti mācību materiāli, kurus K. Oganisjana izveidoja, vēl strādājot skolā un mācot fiziku, matemātiku un angļu valodu, kā arī starpdisciplināri uzdevumi un materiāli, kurus pētniece radījusi gan izstrādājot savu promocijas darbu LU, gan speciāli šim skolu projektam. Daži no šiem materiāliem ar to analīzi, risinājumiem, skaidrojumiem un projekta pētījuma pirmās fāzes rezultātiem pieejami K. Oganisjanas grāmatā Uzņēmējspēja un uzņēmība. «Starpdisciplinārās mācībās tiek attīstīta gan skolēnu, gan arī skolotāju kreativitāte, uzņēmība un uzņēmējspēja, problēmu risināšanas, analītiskās, pētnieciskās un citas prasmes, kas norādītas mācību priekšmetu standartos. Es starpdisciplinārās mācībās mīnusus nesaskatu, drīzāk var runāt par izaicinājumiem un grūtībām, kuras vajadzētu pārvarēt,» teic pētniece. «Darbs projektā parādīja, ka starpdisciplinārā metode sākotnēji prasa lielu laika ieguldījumu no skolotāju puses nodarbību vai projektu izstrādē, kamēr skolā tiek izveidota starpdisciplināru mācību materiālu banka. Starpdisciplinārās mācības prasa arī cita tipa skolotāju izglītību. Vai augstskolas ir gatavas veikt pārmaiņas skolotāju sagatavošanā?»
K. Oganisjana atzīst, ka starpdisciplinārās mācības ir nevis modes lieta, bet mūsdienu dinamiskā laikmeta objektīva nepieciešamība un prasība. Viņasprāt, tās vajadzētu sistēmiski un profesionāli integrēt izglītības sistēmā, kombinējot tradicionālās mācības ar starpdisciplinārajām. «Ar katru no projektā iesaistītajām skolēnu komandām strādāja pat septiņi dažādi pedagogi, palīdzot gan izstrādāt produktus, gan veidot prezentācijas. Skolēniem bija interesanti, skolotājiem - izaicinājums. Lai starpdisciplināro pieeju pilnībā iekļautu skolas ikdienas dzīvē, vajag gan finanšu resursus, gan metodiskos materiālus,» norāda Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.