PTAC pirms diviem gadiem vērsās tiesā, norādot, ka LBK īstenotā komercprakse vērtējama kā «maldinoša jebkuros apstākļos». Lai piesaistītu studentus, iestāde izmantoja saukli «Nāc studēt bez maksas» un citus līdzīgus aicinājumus, kas lika domāt, ka par izglītību nebūs jāmaksā. Tomēr noslēgtajos līgumos PTAC konstatēja, ka izglītība nebūt nav par velti pat tad, ja students ticis tā sauktajā budžeta grupā, jo iestājoties jāsamaksā mācību maksa par pēdējo semestri teju 200 latu apmērā, turklāt studiju gaitā iespējami arī citi izdevumi.
Par spīti tam, ka tiesas spriedums tika paziņots šogad, 14. augustā, neilgi pēc tam e-pasta servisa inbox.lv lietotāji saņēma vēstuli «par finansējuma piešķiršanu», kurā uzsvērts, ka Eiropas Izglītības fonds (EIF) apmaksājis studiju maksu 3000 eiro apmērā par augstākās izglītības iegūšanu un piešķirta ikmēneša stipendija līdz 100 eiro mēnesī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vēstulē izmantots Eiropas Savienības (ES) logotips. Kā vēstules autori norādīti EIF un LBK. Līdzīgas vēstules drukātā formātā daudzi iedzīvotāji saņēma arī savās pastkastītēs.
Nosaukuma maiņa nelīdz
EIF nav nekāda sakara ar ES, un tas ir pašas LBK veidots nodibinājums. Uzņēmumu reģistrā (UR) fonds parādījies 2011. gada septembrī. Datubāze Lursoft atklāj, ka gan koledžas, gan fonda vadības galvgalī cirkulē vienas un tās pašas personas - Sergejs un Viktors Pasternaki. Sergeja Pasternaka vārds atrodams arī saistībā ar Rīgas 1. vidusskolu. Septembra sākumā LTV raidījums De facto vēstīja, ka pērn viņš kā valdes loceklis no sava uzņēmuma aizņēmies vairāk nekā 50 tūkstošu latu. Sergejs Pasternaks vairākas reizes aizņēmies arī no LBK.
Dienai ar Sergeju Pasternaku sazināties neizdevās, jo viņa mobilais telefons bija izslēgts, savukārt viņa pilnvarotā pārstāve pa tālruni neatbildēja. Arī jautājumi e-pastā līdz 20. septembra vakaram tika ignorēti. Nerunīgs jautājumā par LBK ir arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš savu viedokli būšot gatavs izteikt tikai tad, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatēs pārkāpumus. IKVD pārstāve Ilze Stengrevica Dienai atklāj, ka sūdzības pārsūtītas izskatīšanai PTAC.
Nodibinājums EIF augusta pēdējās dienās mainījis nosaukumu, tagad tas UR atrodams kā Eiropas Stipendiju fonds (ESF). Tomēr arī ar šo nosaukumu iestāde problēmu nav atrisinājusi. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inga Misiņa Dienai teic, ka arī tas «maldina patērētājus, jo nodibinājuma abreviatūra ESF nepārprotami norāda uz informācijas saistību ar Eiropas Sociālo fondu, ar kura atbalstu Latvijā tiek īstenotas vairākas aktivitātes augstākā līmeņa studiju programmās, un tajās viens no atbalsta veidiem ir stipendijas studējošajiem».
EK prasīs paskaidrot
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) administratīvo nolīgumu ar Eiropas Padomi (EP) Eiropas emblēmu vai tās elementus drīkst izmantot jebkura fiziska vai juridiska persona neatkarīgi no tā, vai izmantošana ir bezpeļņas vai komerciāla rakstura.
Tomēr ir daži gadījumi, kad to darīt nedrīkst, un LBK gadījums ietilpst tieši šajā kategorijā. «Nosacījumi paredz, ka Eiropas emblēmas izmantošanai nevajadzētu radīt mānīgu priekšstatu par saistību ar Eiropas iestādēm vai ka attiecīgā organizācija saņem no ES vai EP institūcijām palīdzību un finansiālu atbalstu, ja tā tas nav,» stāsta EK Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics. ES Eiropas Kopīgais pētniecības centrs par koledžas rīcību ir informēts un tuvākajās dienās sola prasīt no LBK paskaidrojumu. Pēc IZM pieprasījuma situāciju izvērtē arī PTAC. «Mēs izvērtēsim koledžas mārketinga atbilstību normatīvajiem aktiem, jo Latvijā reģistrētajam nodibinājumam nav nekādas saistības ar Eiropas struktūrfondu institūcijām un publisko finansējumu,» atklāj PTAC pārstāve Ilze Žunde.
Studenti pakļauti riskam
Pēc iepriekš minētās vēstules saņemšanas studēt gribētājiem bija iespēja pieteikties LBK mājaslapā uz sev tīkamāko programmu. Students virtuālajā vidē nokārto eksāmenu, saņem e-pasta vēstuli, ka tas izdarīts veiksmīgi un ir piešķirts budžeta finansējums izvēlētajā studiju programmā. Vēstulei pievienots nolikums par budžeta vietām un stipendiju konkursu. Diena pēc vērtējuma vērsās pie juristiem, kuri, iepazīstoties ar nolikumu, atzina, ka tajā ir vairāki riski. Piemēram, līgums par budžeta līdzekļu piešķiršanu un stipendiju studentam jāslēdz nevis ar pašu koledžu, bet ar EIF, kas nu jau mainījis nosaukumu. Fonds negarantē budžeta vietu saglabāšanu «nepārvaramas varas apstākļos (piemēram, ja pasliktinās ekonomiskā situācija valstī vai pastāv citi apstākļi, kas ietekmē LBK vai fonda finansiālo rocību)».
Var secināt, ka studentam nav nekādas garantijas, vai budžeta finansējumu viņam pēkšņi kādā dienā neatņem. Par spīti solījumiem pirmajā vēstulē, ka budžeta vietai ir piešķirti 3000 eiro, nolikumā par to vairs nav ne miņas. Tieši pretēji - budžeta vieta ir tikai uz vienu semestri, turklāt, ja students tiek pārlikts maksas grupā, viņam pilnīgi visa nauda par studēšanu budžetā jāatmaksā. Ja students pārtrauc mācības, nesaņemot diplomu, jāatmaksā ne tikai iepriekš saņemtais budžeta finansējums, bet arī stipendija.
Uz šī fona jau sīkums liekas tas, ka, saņemot budžeta vietu pirmajā semestrī, jāsamaksā «iepazīšanās maksa», kas būtu «ne mazāk kā 197 Ls». Nauda studentam tiks atdota, ja budžeta finansējums tiks pagarināts uz visu studiju laiku. Interesanta situācija paveras, analizējot iespējas saņemt stipendiju. Proti, lai uz to pretendētu, pirmkārt, ir jābūt budžeta grupā, otrkārt, jānokārto vēl viens tests. Lai saņemtu paaugstināto stipendiju līdz 70 latiem, testā jāsniedz vismaz 90% pareizu atbilžu. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad students izpildījis testu un ieguvis tiesības saņemt stipendiju, koledža «apņemas veikt testēšanu ar mērķi noteikt stipendijas lielumu». Turklāt stipendiju sāks izmaksāt tikai četrus mēnešus pēc tam, kad šī testēšana veikta. Var secināt, ka pirmā semestra studenti stipendiju faktiski nemaz nesaņems. Tā kā, sākot mācības otrajā semestrī, notiek budžeta vietu pārvērtēšana, ir liels risks, ka tie, kas pie stipendijas teorētiski ir tikuši, nu to vairs nesaņems, jo budžeta vietu zaudējuši.