Lieki atgādināt, ka Baltijas pērle ir vienīgais Latvijā «pāri palikušais» kinofestivāls, kurš piedāvā filmas, kas guvušas atzinību pasaules nozīmīgākajos festivālos. Savā ziņā tas ir arī vienīgais vērā ņemamais atlikušais pasaules autorkino vai nekomerciālā kino balsts Latvijā - festivāla formātā. Diemžēl pieredzes un tradīciju bagātais Arsenāls ir beidzis savu eksistenci, tā arī nespējot atrast jaunu elpu. Abu festivālu gadiem ilgā mačošanās - par norises laiku, par filmām, par atbalstu - ir beigusies ar pamatīgu zaudējumu kopējai kultūras ainavai. Jo viens vienmēr ir mazāk nekā divi, turklāt Baltijas pērles specifika - būt «festivālu festivālam», proti, demonstrēt filmas, kas izskanējušas Eiropas festivālos, ir tikai viena no funkcijām, viens no «žanriem», kādi raksturīgi kinofestivāliem. Te pauzēšu, jo labi, ka ir vismaz vēl Baltijas pērle, taču, lai gūtu īsta, starptautiski nozīmīga festivāla vērienu un sacensību spriedzi, un pieredzi, nāksies braukt vismaz uz Tallinu (festivālu Melnās naktis, kas norisinās no 13.-28. novembrim).
Krievijas režisora Andreja Končalovska retrospekcija Baltijas pērlē visdrīzāk ir izraudzīta, lai sagatavotu režisora iestudētā teātra izrādes Trīs māsas viesizrādes un vienlaikus arī pirmizrādi Rīgā, Dailes teātrī, 25. septembrī. Končalovskis šogad augustā svin 75. dzimšanas dienu, nav noliedzami arī šā ļoti vitālā režisora agrākie nopelni un arī netradicionālā karjeras gaita. Būdams «Krievijas kinocara» - odiozā, taču spilgtā režisora Ņikitas Mihalkova - vecākais brālis, Andrejs Končalovskis ir izdarījis to, ko nav paveicis Ņikita. Sācis karjeru PSRS, studējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas Institūtā, uzņēmis veiksmīgas, skatītāju uzmanības lutinātas un kritiķu slavētas filmas, - Končalovskis 80. gadu sākumā atļāvās «pamest» PSRS un uzsākt karjeru ASV. Tas bija prominentas Krievijas inteliģentu ģimenes, kas turklāt lieliski iejutusies padomju elitē, atvases izaicinošs solis. Jāatceras, ka Končalovskis ir arī krievu ģēnija Andreja Tarkovska filmas Andrejs Rubļovs scenārija autors, kā arī tēmas izstrādātājs (arī šī filma tiks izrādīta BP). Būtībā Končalovskis, dodoties uz Rietumiem, izdarīja to pašu, ko Andrejs Tarkovskis, tomēr viņu tālākie ceļi un likteņi bija atšķirīgi. Končalovskis apzināti mēģināja (un tas viņam izdevās) iekļauties Holivudā, apgūstot arī žanriskā kino likumības, savukārt Tarkovskis turpināja savu mākslinieka-vizionāra misiju Eiropā.
Končalovska retrospekcija Baltijas pērlē piedāvās filmas, kas veidotas gan Končalovska «padomju periodā» - Muižnieku ligzda (1969), Sibiriāde (1979), Romance par mīlētājiem (1974)-, gan viņa Holivudā veidotos darbus - Marijas mīļākie (1983), Bēgošais vilciens (1985) u. c.
Noslēdzošā Končalovska Amerikas perioda filma tapa 1989. gadā (Homērs un Edija). 90. gadu sākumā, pēc PSRS sabrukuma, režisors atgriezās un strādā Krievijā, kaut turpina veidot darbus arī ārzemēs. Pēdējais ambiciozais projekts - trīsdimensiju filma Riekstkodis - diemžēl nekļuva par komerciālu veiksmi. Toties vairums no Končalovska pārējām filmām var lepoties ar balvām nozīmīgos pasaules festivālos.
Uz A. Končalovska retrospekciju jau sākta biļešu tirdzniecība: www.bilesuserviss.lv.