Rīgas dome (RD) šodien plāno vēlreiz grozīt savu budžetu, tajā skaitā piešķirot kārtējo dotāciju RS, šoreiz trīs miljonus latu. Divus miljonus dome piešķīra jau maijā, tomēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens tajā neko ārkārtēju nesaskata. RS budžets jau gada sākumā bijis ieplānots ar 6,8 miljonu latu deficītu, un šīs dotācijas palīdzot to segt.
Tantiņu disciplīna
Nepieciešamība pēc dotācijas tiek skaidrota arī ar degvielas sadārdzināšanos, tomēr rodas jautājums, vai naudas trūkumu nevarētu samazināt, aktīvāk apkarojot bezbiļetniekus, kuri parādījušies kopš atteikšanās no konduktoru sistēmas. Kā stāsta kāds RS autobusa šoferis, «tās tantiņas tomēr disciplinēja, bija kārtība salonā, tagad tur Dieva zīmes notiek». Viņš sūrojas, ka kopš atteikšanās no konduktoriem esot pat parādījušies «profesionāli zaķi»: «Piemēram, 3. autobusā ir posmi, kuros uz tevi kā uz trako paskatīsies, ja nopīkstināsi, jo visi zina, ka kontrole te nekāpj. Vienreiz iekāpa māte ar meitiņu, tādu ap otrās trešās klasītes vecumu. Pagadījās kontrole, un māte piereģistrēja biļeti. Meitiņa kontrolierus laikam nepamanīja un mammai tādā sašutumā skaļi noprasīja - nu mamm, kāpēc tu tā izdarīji? Ir arī cilvēki, kuri katru dienu uz darbu brauc bez biļetes - tās sejas jau esmu ievērojis. Nostājas pie vadītāja, izliekas, ka skaita naudu, un visu laiku lūr uz priekšu, vai kontroli nemana.»
Tomēr L. Bemhens kategoriski nepiekrīt, ka konduktori RS būtu bijuši izdevīgāki par e-talona sistēmu. E-talona uzturēšana RS gadā izmaksājot 6,5 miljonus latu, bet konduktoru «armija» esot izmaksājusi 10 miljonus. Otrkārt, «pasaules prakse rāda, ka tur, kur notiek daudzi skaidras naudas darījumi par sīkām summām, kasei garām aizplūst ļoti lieli naudas apjomi,» skaidro L. Bemhens. Precīzi pateikt, par kādām summām ir runa, viņš gan nevarot, bet konduktoru kabatās varētu būt nogūluši pat 20-25% no pārdoto biļešu ieņēmumiem. Naudu paņēma, biļeti neiedeva vai iedeva nederīgu.
Kontrolieri bezspēcīgi
Arī pašreizējai sistēmai netrūkst nepilnību. L. Bemhens atzīst, ka kontrolieru pilnvaras ir visai ierobežotas, piemēram, kontrolieris bezbiļetnieku fiziski aizturēt nedrīkst un daudz rezultatīvāki esot tie reidi, kuriem līdzi dodas pašvaldības policisti. Nav izdevies arī nokomplektēt ieplānoto kontrolieru štatu, jo pēc tam, kad medijos sāka parādīties ziņas par kontrolieru un «zaķu» konfliktiem, nācies noteikt šī amata pretendentiem augstas prasības. Viņš arī nekautrējas mest akmeni mediju dārziņā: «Tiklīdz rodas konflikts, medijos par vainīgo pataisa kontrolieri.»
Jāpiebilst, ka M. Jaunups 2010. gadā no RS Kontroles dienesta vadītāja amata aizgāja pēc tam, kad prese ziņoja par vairākiem incidentiem, kuros bija iesaistīti kontrolieri. Vienā no šīm reizēm pat tika nofilmēts, kā kontrolieri iekausta bezbiļetniekus. Viņš gan toreizējos padotos aizstāv un vainu meklē šobrīd RD valdošo politiķu pārspīlētajās rūpēs par savu labo tēlu: «Varbūt ne vienmēr varēja pateikt, kurš īsti pie konflikta bija vainīgs - kontrolieris vai pasažieris, bet skaidrs bija viens - pasažierim nebija biļetes. Jau tajā laikā parādījās spiediens, ka tā nevar, faktiski - lai RD neizskatītos slikta. Tagad, cik esmu runājis ar saviem bijušajiem padotajiem, ir dots uzdevums nevienā konfliktā neiesaistīties. Kā pirmais zvans uz domi - jā, man nebija biļetes, bet kontrolieris pret mani izturējās rupji, lamājās -, tā no domes atnāk pavēle - sodīt!»
Tomēr arī viņš atzīst, ka ar kontroles stingrību vien nepietiktu, lai RS varētu strādāt ar peļņu. Viņaprāt, būtu jāapsver, vai tiem pasažieriem, kuri sabiedrisko transportu šobrīd lieto pilnīgi bez maksas, tomēr nebūtu jāpērk biļete, kaut vai par nelielu summu. Šobrīd bez maksas sabiedrisko transportu Rīgā var lietot katrs trešais braucējs. Arī L. Bemhens atzīst, ka viena pasažiera pārvadāšana uzņēmumam izmaksā vairāk, nekā var ieņemt no biļetes, tomēr uzsver, ka sabiedriskajam transportam ir jāpilda arī sociālā funkcija un atlaižu sistēma tuvākajos gados mainīta netikšot.
Sodi tik drīz nepieaugs
Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss sodu par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes nosaka divu līdz piecu latu apjomā. Kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā - 40 eiro. Arī Latvijā iepriekš neveiksmīgi mēģināts palielināt sodus, un pavasarī attiecīgie likuma grozījumi beidzot apstiprināti arī Saeimā. Tiem būtu jāstājas spēkā ātrākais 2012. gada vasarā. Tagad Autotransporta direkcijai jāgatavo iesniegšanai Ministru kabinetā iecerētie sodu apjomi.