Ilzes Jozepas un Kritiana Mondena ģimenē piecgadīgais Tristans šos svētkus gaida ar nepacietību. Bērni mācās jautras dziesmas, kurās stāstīts, kā tuvojas kuģis, uz kura klāja visiem māj Sinterklaas un viņa palīgs melnais moris, kā vēlāk Nikolāss uz sava baltā zirga jāj pa māju jumtiem un skursteņos met dāvanas. «Joprojām pie māju durvīm vai pat pie skursteņa noliek kurpi, kurā ieliek burkānu Sinterklaas zirdziņam, arī trauciņu ar ūdeni, no kā padzerties. Protams, notiek brīnums un kurpē pēc tam atrod dāvaniņu,» stāsta Ilze.
Kad pienācis 24. decembra vakars, vecāka gadagājuma ļaudis dodas uz baznīcu, jo pārsvarā Ziemassvētki asociējas ar Kristus dzimšanu. Skolās tiek izspēlētas ludziņas par Bībeles tēmu. Bērniem Ziemassvētki ir mazāk svarīgi.
«25. un 26. decembrī tiek apciemoti vecāki un vecvecāki un gatavotas pamatīgas dinejas. Netrūkst ne zupas, ne silto ēdienu, ne desertu, ne kūku un citu saldumu, bet ar dāvanām vairs neaizraujas,» piebilst Ilze.