Latvijā mēs dzīvojam kopā - 1 323 713 latviešu un 606 972 krievi. Un galvenais - acīmredzot arī turpināsim dzīvot kopā. Cik daudz mēs viens par otru zinām, cik saprotam viens otru? Ikdienā mēs satiekamies ik uz soļa - gan iepērkoties lielveikalos, gan darbavietās, gan atpūšoties Jūrmalā vai Siguldā, gan globalizētajos sociālajos tīklos, kā Facebook un Twitter, gan, galu galā, pie vēlēšanu urnām, balsojot par šīs valsts pārvaldi.
It kā mums vajadzētu vienam otru pazīt pietiekami labi. Bet XXI gadsimts ir informācijas varas gadsimts. Un izrādās - tieši informatīvā telpā mēs gandrīz nesastopamies. Par to, kas notiek Latvijā, mēs uzzinām no dažādiem, ļoti atšķirīgiem masu medijiem, tāpat par to, kas un kāpēc notiek pasaulē. Un šie masu mediji pat sevišķi piestrādā pie tā, lai būtu atšķirīgi, jo tā it kā nodrošinās pret risku zaudēt savu auditoriju pieaugošās konkurences apstākļos. Eļļu ugunī vēl pielej dažs labs politiķis, kas, sevišķi nesapūloties, dažādi runā dažādu valodu medijos, acīmredzot rēķinoties ar to, ka katrs lasīs savu. Un tad jau, galu galā, nav jābrīnās, ka, kaut arī dzīvojam vienā kāpņutelpā un stāvam vienā rindā pie lielveikalu kases, mēs tā īsti viens otru nemaz nepazīstam. Mēs dzīvojam savstarpējās uztveres mītos un stereotipos. Un ir spēki, cits politiskās konjunktūras vadīts, cits vieglas peļņas vadīts, kuriem šādas situācijas uzturēšana ir izdevīga. Jo mīti ir viens no senākajiem un pārbaudītākajiem sabiedrības manipulācijas veidiem.