Ne mazāk svarīgi esot būt kopā ar visiem šīs dienas galvenajos notikumos un izbaudīt tās īpašās noskaņas. Līdzīgi kā tagad daudzi atceras vietas, kur sadevušies rokās Baltijas ceļā, pēc gadiem varēšot atcerēties ceļa posmu, kurā skriets - kopā skrējienā piedalījās ap 50 000 dalībnieku.
«Man ir liels gandarījums, ka tās sajūtas, kas pirms divdesmit gadiem bija mums, kad mēs sev noticējām, viens otru jutām un stiprinājām, tagad ir mūsu bērniem,» pie Brīvības pieminekļa, kur svētdien astoņos vakarā noslēdzās skrējiens Sirdspuksti Baltijai, sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš teica uzrunu pēc noskrietā pēdējā posma pāri Akmens tiltam līdz Brīvības piemineklim. Kopā ar prezidentu skrēja arī viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere. Pusdienlaikā Valsts prezidents kā Likteņdārza patrons ieradās Koknesē iedvesmot talciniekus, kurus topošajā represēto piemiņas vietā bija pulcējusi Latvijas Televīzija. Prezidents ar kundzi iesaistījās ābelīšu alejas darbos un veidoja ugunskuru vietas LTV vakara pasākuma daļai, kā arī dziedāja kopā ar Renāru Kauperu.
Maijā Meža dienu rīkotajā Likteņdārza talkā piedalījās arī LTV darbinieki. Tad arī radusies iecere vienu dienu veltīt Likteņdārzam. Tā veidošanas idejas autors Vilis Vītols Dienai šo televīzijas informatīvo palīdzību vērtē ļoti augstu - akcijas mērķis ir rosināt cilvēkus ziedot telefonakcijā. Pašu spēkiem tādus līdzekļus savākt būtu neiespējami, atzina V.Vītols. Kopā ar viņu talciniekus sagaidīja arī Kokneses novada mērs Viesturs Cīrulis, kura dēls Bruno Cīrulis organizēja talciniekus. Vietā, kur vēl nesen bija brikšņi, jau būs izveidots pastaigu ceļš, iesēta jauna zālīte. Koknesietis Aleksandrs Čevers, noskatījies pirmo Latvijas Televīzijas tiešraidi no LTV akcijas Top Latvijas Likteņdārzs!, mudinājis savu ģimeni doties turp. Viņš Dienai atzina, ka jau vairākus mēnešus ir bez darba, tāpēc esot priecīgs, ka varot pastrādāt. Uz talku cilvēki bija braukuši no daudzām Latvijas vietām, Ādažu represēto apvienība bija lūgusi novada domei autobusu, jo ar personiskajām automašīnām būtu pārāk dārgs ceļš. Apvienības priekšsēdis Ivans Graudiņš priecājas par prezidentu, bet baidās, vai šo labo ideju politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē nesabojās ar savu klātbūtni.
Ne Lietuvā, ne Igaunijā skrējiens nebija pulcējis tik daudz dalībnieku, kā Latvijā, kur to skaits bija vismaz četras reizes lielāks, nekā skrējienam reģistrējās. Tā liecināja rīkotāju sniegtā informācija. Kaimiņvalstīs skrējiens sākās sestdien un notika arī naktī. Siguldā, kur Diena sekoja tam līdzi, vienlaikus ceļā devušies ap 1000 skrējiena dalībnieku. Vēl vairāk sveicēju bija ceļa malās. Skrējēji tika sagaidīti Siguldas pagasta pūtēju orķestra pavadībā. Katrā krustojumā bija kāds no Siguldas pašdarbības kolektīviem. Radīt piederības izjūtu 20 gadu senam notikumam, kurā piedalījušies vecāki, - ar šādu motivāciju ceļā devās jaunieši, kas paši vēl nebija dzimuši tajā laikā. Vienu posmu veikuši arī šīs dienas gaviļnieki, kuri dzimuši 1989.gada 23.augustā. «Baigi labi, kad visi sanāk kopā bez naida un ķildām, tad aizmirstas arī ķibeles,» tā pēc noskrieta kilometra sacīja Zane Krauze. Ivars Zariņš šo ceļa posmu mēroja ar bērnu uz pleciem. Bijis mazliet grūtāk, bet šīs dienas vārdā var noskriet - ja būtu uz veikalu jāskrien, tad diez vai skrietu, viņš atzīst.
Skrējienā piedalījās visu paaudžu cilvēki, sākot ar dažu mēnešu veciem bērniņiem, kurus vecāki stūma ratiņos, un beidzot ar astoņdesmitgadīgiem sirmgalvjiem. Dažām ģimenēm līdzi bija arī suņi - arī Evijai Avotiņai no sporta kluba Siguldas bebri, kura savu dalību motivēja īsi: «Mēs esam Latvijas fani, un prom braukt mēs arī netaisāmies.» Lūcijai Uškenekai gadi vairs neļaujot skriet, televīzijā uzzinājusi, ka skrējiena dalībnieki jau tuvojas Līgatnei, viņa devusies dārzā saplūkt puķes, lai sagaidītu skrējējus uz Siguldas robežas.