Pieaugot stabilitātei un nodarbinātībai, jūtam - aug iedzīvotāju labklājība un arī nebanku izsniegto kredītu apjoms. Cilvēki arvien lielāku interesi izrāda par kredītu ņemšanu ikdienas komforta apmierināšanai - mājokļa labiekārtošanai un remontam, auto iegādei, elektronikas precēm un tamlīdzīgi. Piemēram, 2013. gadā kredīti mājokļa labiekārtošanai, mēbeļu iegādei un apkurei veidoja ceturto daļu no kopējās mūsu aizdevumos izsniegtās summas, bet šā gada astoņos mēnešos šis rādītājs sasniedza jau 33,5%.
Nebanku izsniegtie kredīti aktivizē arī tirdzniecības uzņēmumu biznesu. Piemēram, atsevišķiem mūsu partneriem - veikalu tīkliem -, kredītu daļa kopējā tirdzniecībā pēc ekonomiskās krīzes 2010. gadā bija tikai 10%, bet šogad kredītā iegādāti jau 30% no kopējā pirkuma apjoma. Īpaši strauji pieaug interese par kredītiem mazlietotu automašīnu iegādei aptuveni 4000-8000 eiro vērtībā. 2011. gadā, sākot piedāvāt šo pakalpojumu, mēnesī auto iegādei tika izsniegti ap 100 kredītu, šogad tie ir jau 300-400 kredītu ik mēnesi visā Latvijā. Tas viss nepārprotami liecina par ekonomikas stabilizāciju - cilvēkiem ir lielākas algas, paredzamāki ienākumi, arī eiro ieviešana veicinājusi zināmu pārliecību par labklājību, kas savukārt stimulē interesi par patēriņa kredītiem.
Pozitīvi, ka nebanku kreditēšanas prakse joprojām saglabā mērenību un aizdevumu izsniegšana notiek daudz pragmatiskāk nekā XXI gadsimta sākumā. Tolaik Latvijai raksturīgo impulsivitāti kredītu ņemšanā nomainījis reālistiskāks skats uz kreditēšanas nozīmi. Nebanku jomā izsniegtās summas nav lielas - naudas kredīti tiek izsniegti vidēji 850 eiro apmērā, auto kredīts - 4000 eiro.
Kaut nebanku kredītu sektors nereti tiek kritizēts, tam ir nozīmīga loma valsts ekonomikā. Nebanku kreditēšanas tirgum atsilstot, kreditētāju galvenais uzdevums ir saglabāt spēju adekvāti novērtēt potenciālo kredītņēmēju maksātspēju un nepieļaut bezatbildīgu aizdošanu. Kredīts nedrīkst būt kā spontāns pirkums pusdienlaikā, tam jābūt pārdomātam un izvērtētam gan no ņēmēja, gan izsniedzēja puses. Kaut gan patēriņa kreditēšana kāpina iekšzemes pieprasījuma apjomus, kas pozitīvi ietekmē tautsaimniecību, bezatbildīgas kreditēšanas rezultāts ir īslaicīgi uzpūsts mākslīgs iekšzemes pieprasījums, kas ilgtermiņā noved pie iedzīvotāju maksātnespējas un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Arī pārmērīgas iedzīvotāju parādsaistības nozīmē mazāku pirktspēju, tādējādi attiecīgi ilgtermiņā - zemāku labklājības līmeni visai sabiedrībai.
*Kredītu un līzinga uzņēmuma InCredit Group prokūrists