D.Medvedeva un V.Putina tandēms sākumā patiešām atgādināja Krievijas ģerboņa divgalvaino ērgli, kas runāja vienā balsī un pauda pilnīgi vienādus uzskatus. Taču pusotru gadu pēc D.Medvedeva iesēšanās Kremļa saimnieka krēslā viņš spēris vairākus soļus, kas liek izdarīt minējumus par D.Medvedeva centieniem palielināt neatkarību no V.Putina.
Jaunas vēsmas
D.Medvedeva rakstā, kas nesen tika publicēts interneta izdevumā Gazeta.ru, arī viņa izteikumos konferencē Mūsdienu valsts un globālā drošība izskanēja domas, kas diezgan būtiski atšķiras no V.Putina uzskatiem. D.Medvedevs pat uzdrošinājās netieši kritizēt savu priekšteci, jo atzina, ka pēdējos gados Krievija faktiski kļuvusi par piedēkli, kas apgādā attīstītās valstis ar izejvielām, jo pašu zemē moderno tehnoloģiju rūpniecība nav attīstīta. D. Medvedevs atzina, ka valsts varā dziļi iesakņojusies korupcija, arī tiesu sistēma ir neefektīva.
Jaunas vēsmas izskanējušas arī D.Medvedeva izteikumos par ārpolitiku. Pirms gada viņš pilnībā atbalstīja V. Putina kursu, kas balstīts uz Krievijas dominēšanu pēcpadomju telpā un konfrontāciju ar ASV, bet pašlaik D.Medvedevs izteicis gatavību sadarboties ar ASV, piemēram, atbalstot sankcijas pret Irānu. Viņš pieļāvis, ka šādas sankcijas ir «neizbēgamas», lai gan V.Putins vienmēr pretojies spiediena izdarīšanai uz Irānu. V.Putins iebilst, ka viņiem nav nekādu domstarpību šajā jautājumā, jo Krievija vēlas risināt konfliktu ar diplomātiju, nevis ar sankcijām.
Kadru pārbīde
D.Medvedevs pēdējā laikā pirmoreiz atļāvies pats uz savu roku veikt izmaiņas kadru politikā. Piemēram, Sabiedriskās palātas sastāvā pēc D.Medvedeva ieteikuma iekļauti vairāki liberālās inteliģences pārstāvji.
Kā vēsta laikraksts Ņezavisimaja gazeta, prezidents drīzumā varētu nomainīt arī savas administrācijas vadītāju Sergeju Nariškinu, kurš tiek uzskatīts par «Putina cilvēku». D.Medvedevs esot neapmierināts ar S.Nariškina nepietiekamo ieguldījumu cīņā pret korupciju. Kremlis gan noliedzis ziņas par iespējamo S.Nariškina nomaiņu.
Pēdējā laikā D.Medvedevs arvien aktīvāk iesaistās arī ekonomikas problēmu risināšanā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par premjera atbildības sfēru. Prezidents uzdevis Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienībai sagatavot ziņojumu par ekonomikas stāvokli un veidiem, kā izkļūt no krīzes. Šis paziņojums izskanēja dienā, kad V. Putins vizītes laikā Ķīnā pavēstīja, ka viņa valdība sekmīgi tiek galā ar krīzes risināšanu.
Varde kastrolī
Krievijas ekonomists Mihails Deļjagins uzskata, ka ekonomikas krīzes apstākļos D. Medvedevam ir liels vilinājums novelt uz V.Putinu visu atbildību par ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos. «Pēdējo mēnešu laikā premjers Putins sāk atgādināt vardi, kas iemesta ūdens katlā un ūdens pamazām tiek sakarsēts līdz vārīšanās temperatūrai. Tautas un biznesa neapmierinātība tiek koncentrēta uz viņu,» spriež M. Deļjagins.
V.Putins gan nebūt negrasās bez cīņas atteikties no savas ietekmes. Atbildot uz D.Medvedeva izteikumiem, viņš licis noprast, ka 2012.gadā varētu atkal kandidēt prezidenta vēlēšanās un ieņemt valsts vadītāja amatu. Krievijas opozīcijas vadība paudusi aizdomas, ka V.Putina mērķis ir valdīt vismaz līdz 2024. gadam (divus sešu gadu termiņus pēc 2012.gada).
Pēc politologa Andreja Piontkovska domām, V.Putina rokās vēl ir pietiekami daudz resursu, lai nepadotos bez cīņas. «Pašlaik grūti spriest, kas uzvarēs šajā cīņā. Taču skaidrs, ka viss tiks izlemts šaurā augstākās nomenklatūras lokā,» secina A. Piontkovskis. Krievijas tautai kārtējo reizi būs visai ierobežotas iespējas izlemt, kas pārvaldīs viņu valsti.