Neraugoties uz Kremļa centieniem panākt, lai nebūtu pamata apsūdzībām tik acīmredzamos centienos viltot rezultātus kā 2011. gada vēlēšanu laikā, arī šoreiz pienākusi informācija par daudziem gadījumiem, kad negodīgā veidā mēģināts ietekmēt balsojuma iznākumu.
Izvēlas stabilitāti
Šajās vēlēšanās pirmo reizi kopš 2003. gada puse no 450 Valsts domes locekļiem tika izraudzīti vienmandāta apgabalos, bet pārējie no partiju sarakstiem, kas pārvarēja 5% barjeru. Šāda vēlēšanu kārtība nāca par labu tieši Vienotajai Krievijai, kas uzvarēja 90% vienmandāta apgabalu, iegūstot 203 deputātu vietas.
Savukārt balsojumā par partiju sarakstiem valdošā partija saņēma 54,2% nodoto balsu. Kopumā jaunajā Valsts domes sasaukumā Vienotā Krievija būs pārstāvēta ar 343 deputātiem (līdz šim - 238), vēsta Meduza.io.
Valsts domē ievēlēti arī komunisti (42 mandāti), liberāldemokrāti (39) un Taisnīgā Krievija (23). Visas šīs partijas bija pārstāvētas arī līdzšinējā Valsts domē. Neviena no tā dēvētajām nesistemātiskās opozīcijas partijām nepārvarēja 5% barjeru.
Atšķirībā no visām iepriekšējām reizēm šoreiz Valsts domes vēlēšanas nenotika decembrī. Daļa analītiķu norādīja, ka tā bija Kremļa viltība, lai panāktu zemāku vēlētāju aktivitāti. Ja tā, tad plāns patiešām izdevās, jo svētdienas vēlēšanās piedalījās 47,8% balsstiesīgo (2011. gadā - 60%), kas ir visu laiku zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās. Uz vēlēšanām neaizgāja vairāk nekā 58 miljoni pilsoņu, kam bija tiesības balsot.
Krievijas prezidents V. Putins, komentējot vēlēšanu iznākumu, paziņoja, ka tas apliecinot iedzīvotāju uzticību Vienotajai Krievijai un valdībai laikā, kad valsts ekonomika cieš no ilgstoši zemajām naftas cenām un rietumvalstu sankcijām. «Vēlēšanu rezultāts parāda pilsoņu reakciju uz sankcijām un mēģinājumiem no ārpuses radīt satricinājumus valstī,» viņu citē BBC. «Viņi izvēlas tā saucamo stabilitāti un tic, ka mēs - Vienotā Krievija un valdība - rīkosimies profesionāli un pilsoņu interesēs.»
EDSO kritizē
Pēc 2011. gada vēlēšanām Maskavā un citās Krievijas pilsētās notika plaši protesti pret balsojuma rezultātu falsifikāciju. Neatkarīgā vēlēšanu novērotāju kustība Golos apgalvo, ka svētdienas vēlēšanās neesot notikusi tik masveidīga krāpšanās kā pirms pieciem gadiem, bet arī šoreiz saņemti daudzi ziņojumi par pārkāpumiem.
Viens no kliedzošākajiem gadījumiem noticis vēlēšanu iecirknī Krievijas dienvidu pilsētā Rostovā pie Donas. Iecirkņa darbiniece vēlēšanu urnā iemeta vairākus balsošanas biļetenus, bet pārkāpumu fiksēja tur uzstādītā videonovērošanas kamera.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pirmdien paziņoja, ka Valsts domes vēlēšanās notikuši daudzskaitlīgi pārkāpumi, bet vēlētājiem neesot piedāvāta reāla politiskā alternatīva. Tajā pašā laikā EDSO esot novērojusi lielāku vēlēšanu procesa caurspīdīgumu.
Valsts domes vēlēšanas notika arī Krievijas 2014. gadā okupētajā un anektētajā Krimas pussalā Ukrainā.
«Vēlēšanas, kas norisinājās Krievijā un arī okupētajā Krimā, neleģitimizē Krievijas varu Ukrainas teritorijā. Šis «balsojums» bija vienalga kāds, bet tikai ne brīvs un taisnīgs. Krimas iedzīvotāji nevarēja izlemt ne to, kas uzvarēs vēlēšanās, ne to, kas kļūs par viņu pārstāvjiem,» paziņoja cilvēktiesību organizācija Freedom House.