Tas varēs notikt, jo Krievija ar dažādiem dāsniem ekonomiskajiem solījumiem «nopirka» piekrišanu no Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko, kurš iepriekš piedraudēja bloķēt Kremlim tik nozīmīgās vienošanās parakstīšanu.
Lukašenko maina domas
Vēl pirms dažām nedēļām šķita, ka Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas samitu, kam jānotiek šī mēneša beigās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, varētu atcelt. Tas izrietēja no Baltkrievijas vadoņa izteikumiem pēc 29. aprīlī Minskā notikušajām Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentu sarunām.
Viņš paziņoja, ka, veidojot jauno savienību, netiek ievērots valstu vienlīdzības princips un kāda - ar to domājot Krieviju - intereses ir augstākas par pārējo interesēm. Viņu neapmierināja Maskavas piedāvājums vairākus strīdīgos jautājumus atrisināt pakāpeniski līdz 2025. gadam. «Mēs neesam ieinteresēti integrācijā integrācijas dēļ,» paziņoja A. Lukašenko.
Baltkrievijas līdera galvenais neapmierinātības iemesls bija nodevas, kas Minskai ik gadu ir jāmaksā Maskavai par Baltkrievijā pārstrādātās Krievijas naftas eksportu uz rietumvalstīm. Vēl nesen viņš paziņoja, ka tādējādi ik gadu Baltkrievija Krievijas budžetā ieskaitot aptuveni 4 miljardus dolāru (2,9 miljardi eiro). A. Luka-šenko apgalvoja, ka par šādu naudu viņš savā valstī varētu izveidot «Apvienotos Arābu Emirātus».
Pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar V. Putinu A. Luka-šenko paziņoja, ka tomēr nebloķēs Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveides līgumu, jo esot panākts kompromiss Minsku satraucošajos jautājumos. Pirmkārt, tas attiecas uz naftas eksporta nodevu, ko Krievija no nākamā gada esot piekritusi samazināt aptuveni uz pusi, kas esot 1,5 miljardi dolāru (miljards eiro). Baltkrievijas prezidents domā, ka, sākot ar 2016. gadu, Minskai nebūs jāmaksā Krievijai arī atlikusī puse.
A. Lukašenko arī izdevies «izsist» no Krievijas vairākus aizdevumus Baltkrievijas milzīgo ekonomisko problēmu aizlāpīšanai. Maija beigās Maskava ieskaitīs 2 miljardus dolāru (1,45 miljardi eiro), lai Minska varētu papildināt savas ārvalstu valūtas rezerves, bet 2015. gadā Krievija piešķiršot 500 miljonus dolāru (363 miljoni eiro) Baltkrievijas «ekonomiskās stabilitātes atbalstam», vēsta ziņu aģentūra Telegraf.
Smags slogs Krievijai
Eirāzijas Ekonomiskā savienība ir nākamais starpposms ceļā uz Eirāzijas Savienību, kuras izveidi savulaik ierosināja Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, bet iedzīvināšanu uzņēmies Krievijas prezidents V. Putins. Daudzi eksperti uzsver, ka Eirāzijas Savienība faktiski būs atjaunota Padomju Savienība, kuras sabrukumu V. Putins ir nodēvējis par «XX gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu».
Eirāzijas Savienības pirmais aizmetnis bija 2011. gadā izveidotā Muitas savienība, kurā iekļaujas Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. V. Putins tajā centās ievilkt arī Ukrainu, bet pēc nesen notikušās revolūcijas Kijevā tas nebūs iespējams. Paredzēts, ka šogad Muitas savienībā iestāsies Kirgizstāna un Armēnija, kas pērn atteicās no ciešākas sadarbības ar Eiropas Savienību.
Eirāzijas Ekonomiskā savienība būs papildu slogs Krievijas ekonomikai, kurai draud recesija. Krievijas Finanšu ministrija informē, ka Baltkrievija un Kazahstāna ik gadu no Krievijas saņem 6 miljardus dolāru (4,3 miljardi eiro), bet pēc Ekonomiskās savienības izveides palīdzība varētu pieaugt līdz 30 miljardiem dolāru (22 miljardi eiro).