Kredītreitingu aģentūra Standard&Poor's (S&P) pagājušajā nedēļā brīdināja, ka rekordliels Krievijas banku kredītu apjoms - līdz pat 38% - tuvāko divu gadu laikā var kļūt par «problemātisku» un zaudējumos var nākties norakstīt 14% no kopējā kredītportfeļa. «[Ekonomikai] nodarītais posts, mūsuprāt, būs atkarīgs no valdības īstenotās banku atbalsta politikas,» Bloomberg teica S&P analītiķis Skots Bagijs. Gan S&P, gan Moody's brīdināja, ka Krievijas valdībai banku rekapitalizācijai būs jāiztērē 40 miljrd. ASV dolāru (19,5 miljrd. latu).
Konkrētā banku glābšanai paredzētā summa pagaidām netiek nosaukta, bet Alfa Bank vadošā ekonomiste Natālija Orlova lēš, ka rekapitalizācijai tiks iztērēta valdības 4000 miljrd. rubļu (61 miljrd. latu) rezerves fonda lauvas tiesa.
Glābšanas plāns, kuru Krievijas premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs piektdien apsprieda ar ekonomikas ekspertu grupu, paredz valdībai lielāku lomu izglābto banku darbībā, nekā tas ir, piemēram, rekapitalizētajās ASV bankās. Krievijas valdība vēlas iegūt krēslu banku valdēs un rezervēt sev veto tiesības. I. Šuvalovs Reuters televīzijai teica, ka plāns aptvers 100 līdz 150 banku. Krievijas banku sistēmu veido 1110 banku.
Credit Suisse jaunākās prognozes vēstī, ka, par spīti valdības jau ieviestajiem stimulu plāniem, recesija Krievijas ekonomikā šogad būs dziļa - 6%.
Pasaules lielākā enerģijas eksportētāja 1.ceturksnī saruka par 9,8%, un nelielajiem uzlabojumiem pasaules ekonomikā līdz šim ir bijusi minimāla ietekme uz tās tautsaimniecību. Šābrīža krīze Krievijā ir smagākā kopš 1998.gada banku krīzes.