Krievija jau vismaz sešus gadus cenšas panākt bezvīzu režīmu ar ES, tomēr līdz šim nekāds būtisks progress nav sasniegts. Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs raksturojis vīzu režīmu kā pagātnes palieku. «Berlīnes mūra nav jau 20 gadu, bet vīzu mūris ir palicis. Atšķirībā no PSRS Krievija ierosina atcelt vīzu šķēr-šļus, diemžēl ES pagaidām neatbalsta mūsu priekšlikumu.»
Vajadzīgas diskusijas
Krievijas ideju par vīzu režīma atcelšanu aktīvi atbalsta Itālija, kur pie varas ir Krievijas premjera Vladimira Putina draugs Silvio Berluskoni. Bezvīzu režīms nāktu par labu arī Itālijas tūrisma nozarei, kas vēlas piesaistīt vairāk krievu tūristu.
F.Fratīni apgalvo, ka bezvīzu režīmu ar Krieviju varētu veicināt Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līdz šim jebkura ES dalībvalsts varēja uzlikt veto šādam priekšlikumam, turpmāk šo jautājumu varētu izlemt ar kvalificēto balsu vairākumu (vairāk nekā puse ES dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 62% no visiem ES iedzīvotājiem). Krievijas laikraksts Rosijskaja gazeta prognozē, ka bezvīzu režīmu ar Krieviju varētu atbalstīt lielākās ES dalībvalstis ar Vāciju, Franciju, Itāliju un Spāniju priekšgalā. Pret varētu būt Lielbritānija, Polija, arī Baltijas valstis. F.Fratīni paudis pārliecību, ka izdosies nodrošināt balsu vairākumu, lai jau 2010.gadā ieviestu bezvīzu režīmu ar Krieviju.
Politikas eksperti spriež, ka F.Fratīni optimisms ir pārsteidzīgs. Lai gan teorētiski šo jautājumu varētu izlemt ar ES valstu vairākuma atbalstu, līdzšinējā prakse liecina, ka tik svarīgos jautājumos ES mēģina panākt visu dalībvalstu vienprātību. «Eiropas Savienībā nav bijis plašākas diskusijas par bezvīzu režīmu ar Krieviju. Grūti iedomāties, ka šādu lēmumu varētu pieņemt bez diskusijām,» uzsver politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Krievijas intereses
Šaubas par drīzu bezvīzu režīma ieviešanu izsaka arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). «Tas ir ilgāka laika jautājums,» spriež ministrs un atgādina, ka vispirms būtu jāatrisina virkne jautājumu, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju, nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu utt. Ž.Ozoliņa secina, ka pašlaik bezvīzu režīma ieviešana ar Krieviju varētu būt diezgan bīstama, ņemot vērā Krievijas intereses Baltijā.
M.Riekstiņš uzskata, ka ES vispirms būtu jārūpējas par bezvīzu režīma ieviešanu ar saviem partneriem, piemēram, sešām valstīm, kas iekļautas Austrumu partnerības programmā (Ukrainu, Gruziju, Baltkrieviju u.c.).
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Maskava ir gatava ieviest bezvīzu režīmu bez priekšnoteikumiem. Eksperti spriež, ka tas nebūs tik vienkārši, piemēram, Krievijai būtu jāatsakās no iebraukušo ārzemnieku reģistrācijas sistēmas. Nav skaidrības arī par cilvēkiem, kuriem liegta iebraukšana Krievijā. Viņu vidū jau vairāk nekā desmit gadu ir Dienas žurnālists Atis Klimovičs. «Gan jau vecos «ienaidniekus» viņi nelaidīs iekšā,» prognozē A.Klimovičs.