Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins Dienai atklāj, ka aktivitāšu skaits būtiski audzis tieši pēc 2014. gada Ukrainas notikumiem: «Kopš Krimas aneksijas tās ir ievērojami pastiprinājušās. Latvijas pierobežā notiek plaša mēroga ofensīva rakstura Krievijas militārās mācības, kā arī tiek attīstīta un pilnveidota militārā infrastruktūra. Šīs darbības rada bažas par patiesajiem plāniem, kā arī rada izaicinājumus mūsu valsts aizsardzībai.» Turklāt Austrumu kaimiņu darbībās galvenokārt novērojamas uzbrūkošas, nevis sargājošas tendences - tiek testēti uzbrukumi robežām un veiktas dažāda veida izlūkaktivitātes.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds gan norāda, ka mācības pierobežā automātiski nevajadzētu uzskatīt par draudu: «Tāda ir Krievijas politika, ka ir jāpiedraud, jāparāda, cik pārējie var justies nedroši. Manuprāt, mācību provokatīvais, daudzskaitlīgais un bieži neparedzamais raksturs norāda uz divām lietām: pirmkārt, tie ir zināmi Krievijas kompleksi, otrkārt, vēlme demonstrēt muskuļus pa labi, pa kreisi.»
Tomēr satraukumu rada fakts, ka Krievijas gaisakuģi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas visbiežāk pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un nereaģē uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem. Atbildot uz jautājumu, vai to var uzskatīt par apdraudējumu, K. Galkins ir izvairīgs un norāda, ka tas rada bažas par lidojumu nolūkiem un neveicina uzticību, tomēr jāatceras, ka esam NATO un sabiedrotie turpinās īstenot drošību veicinošus pasākumus. «Domāju, ka tā tiešām vairāk ir tāda spēku demonstrēšana, mēs tomēr esam NATO. Skaidrs, ka katrs ģenerālis gatavojas karam, kas var arī nekad nenotikt. Krievijai vienmēr bijis svarīgi parādīt spēkus un likt noprast, ka pie sliktākā scenārija tos var arī likt lietā,» uzskata A. Sprūds.
AM komentē, ka par patiesajiem kaimiņvalsts mērķiem varot vien spekulēt, taču NATO spēku nostiprināšanās Latvijā ir atbildes reakcija Krievijas darbībām, nevis otrādi. A. Sprūds gan norāda, ka par sākotnējiem mērķiem tiešām var diskutēt, taču šobrīd NATO spēku nostiprināšanos Latvijā var uzskatīt par vienu no iemesliem Krievijas pastiprinātajām darbībām. Turklāt, iespējams, tā ir arī vēlme iebiedēt pirms NATO samita Varšavā, kur, kā vēsta jaunākā informācija, plāno pieņemt lēmumu par četru alianses bataljonu nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm.
AM arī uzsver - lai gan patlaban pie mums ir nodrošināta pastiprināta sabiedroto klātbūtne, lai droši varētu skatīties nākotnē, valstij jāturpina budžeta palielināšana, jāstiprina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, jāattīsta infrastruktūra un jāveic citi papildu pasākumi. «Pašreizējai drošības situācijai Eiropā nav īstermiņa risinājumu, tāpēc Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārajai klātbūtnei,» saka K. Galkins. Jau ziņots, ka Latvijas aizsardzības budžetu tuvāko gadu laikā plāno palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.
349 no jau iepriekš pieminētajiem NBS identificētajiem gadījumiem, kad novērota Krievijas bruņoto spēku aktivitāte Latvijas pierobežā, bijuši lidmašīnu manevri, bet 46 reizes - kuģi. Laikā no 2013. līdz 2015. gadam Krievijas aktivitātes Eiropas gaisa telpā pieaugušas par 70%. Pērn, reaģējot uz kaimiņvalsts armijas gaisakuģiem, NATO lidmašīnas gaisā pacēlušās vairāk nekā 400 reižu. Krievijas karakuģi, tāpat kā lidmašīnas, līdz šim nav šķērsojuši Latvijas robežu, taču lidaparātu pārvietošanās, neievērojot starptautiski pieņemtās normas, atšķirībā no kuģiem var radīt apdraudējumu civilajai gaisa satiksmei. Piemēram, A. Sprūds atsauc atmiņā 2014. gada nogales notikumus, kad Krievijas militārā lidmašīna pie Zviedrijas teju sadūrās ar pasažieru laineri - tāda situācija radās, jo krievu gaisakuģis lidoja bez identifikācijas ierīces.