Vienlaikus gan Krievijas pārstāvis neaizmirsa pieminēt «zināmo nepilsoņu problēmu», kura jārisina saskaņā ar starptautisko organizāciju prasībām. Latvijas pārstāvis gan šoreiz nepalika atbildi parādā un, neļaujot S. Lavrovam sevi pārtraukt, norādīja arī uz Krievijas iekšpolitiskajām lietām, kas nepaliek bez starptautiskās sabiedrības vērības.
Telefonsarunā pēc tikšanās ministrs Dienai neslēpa, ka arī aiz slēgtām durvīm runāts par jūtīgajiem jautājumiem - vēsturi un nepilsoņiem, taču tie nav attiecībās galvenie.
Turklāt arī šajos jautājumos panāktas atsevišķas vienošanās, proti, Krievija izskatīs iespēju pēc iespējas plašāk atvērt represēto krimināllietu arhīvus un aktīvāk strādās pie latviešu apbedījumu un piemiņas vietu Krievijā sarakstu veidošanas. «Nevajag saasināt, ka visas vizītes centrējas tikai un vienīgi ap jūtīgiem jautājumiem. Mums ir ļoti daudz dažādu tēmu, attiecību spektrs ir ļoti krāšņs, sākot no gaišākiem toņiem un beidzot ar zināmiem tumšiem toņiem.»
Maskavā spriests arī par Viļņā nākamajā nedēļā gaidāmo Austrumu partnerības samitu un pārrunāta savstarpējās uzticības veicināšana militārās drošības jomā. Latvija aicinājusi Krieviju uz sadarbību Afganistānā un Centrālāzijā.
Savukārt intervijās lielās kaimiņvalsts medijiem E. Rinkēvičam nācies kliedēt mītus par Latviju kā valsti, kurā 16. martā ielās maršē cilvēki SS formās un kurā skumst par nacistiskās Vācijas sakaušanu. Bez stereotipu laušanas nav izticis arī oficiālajās tikšanās reizēs, skaidrojot iespējas nepilsoņu bērniem iegūt Latvijas pilsonību.