Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Krievija nav ieinteresēta saspīlējumā

Izskanējusi informācija, ka Melnajā jūrā ir iebraukuši divi ASV flotes karakuģi ar 600 specvienību kareivjiem uz borta. Sākotnēji izskanēja, ka tie ieradušies, lai garantētu Soču olimpisko spēļu drošību, bet tad parādījās ziņa, ka kuģi dodas uz Ukrainas piekrasti. Kā jūs skaidrotu šādu manevru?

Domāju, ka šeit saduras divas ļoti sarežģītas lietas. Pirmkārt, Baraks Obama sākotnēji teica, ka drošība Soču olimpisko spēļu laikā tomēr nav līdz galam nodrošināta. Un vairāki Amerikas Savienoto Valstu pētniecības centri uzsver, ka sadarbība starp Krievijas un ASV drošības dienestiem nav pietiekama. Tāpēc pastāv bažas, ka informācijas apmaiņas trūkums var radīt tālākus draudus Soču olimpiādē esošajiem ASV sportistiem. Un tāpēc Obama ir uzdevis, lai kaut kāda saspīlējuma gadījumā būtu iespējams ātri evakuēt Amerikas Savienoto Valstu pilsoņus no Sočiem. Otrkārt, protams, ka Krievijas masu mediji to uztver samērā saasināti un uzsver, ka ASV karakuģu demonstratīva ierašanās aizskar Krievijas reputāciju, tās drošības dienestu dotos solījumus par Soču olimpisko spēļu drošību, un saista, kaut arī ne sevišķi, ar tiem notikumiem, kas notiek Ukrainā. No vienas puses, tā ir tīri spekulatīva saistība. No otras puses, tas, protams, ir tāds demonstratīvs žests, ka mēs esam šeit klāt un piedalāmies ģeopolitiskajā spēlē.

Kad notika olimpiskās spēles Pekinā, izraisījās notikumi Gruzijā, kad notiek olimpiskās spēles Sočos, ir izraisījušies notikumi Ukrainā. Vai tā ir vienkārši sagadīšanās laikā?

Tomēr ir jāsaprot, ka nekādā gadījumā Krievija patlaban nav ieinteresēta kaut kāda saspīlējuma veidošanā, bet gan lai Soču olimpiskās spēles noritētu mierīgi un radītu pozitīvu gaisotni. Tāpēc Krievija nav ieinteresēta kaut kāda saspīlējuma radīšanā, un daudzi analītiķi atzīst, ka nekāda Krievijas iejaukšanās Ukrainas notikumos olimpisko spēļu laikā nav iespējama. Tas ir Krievijā izplatīts uzskats, ka Rietumiem ir izdevīgi izraisīt kaut kādu konfliktu, kas aizēnotu Soču olimpiskās spēles. Tā ir tāda Krievijas politiķu nedrošība, vai tikai netiks izdarīts kaut kas tāds, kas varētu izjaukt šīs krievu politikai nozīmīgās spēles.

Vai tad olimpiskās spēles ir nozīmīgas tikai Krievijas politikai?

Manuprāt, Krievijas puse pati izdarījusi sev tādu lāča pakalpojumu. Pirmkārt, pārāk politizēja tās. Un uzsvēra, ka šo spēļu politika ir Krievijas atgriešanās rādītājs globālajā politikā. Tāda lielvalsts politiskā darbība.

Tad tāpēc Rietumi sarīkoja tādu propagandu pret Soču olimpiskajām spēlēm?

Propaganda pret šīm spēlēm ir diezgan spēcīga. Gan Rietumu masu mediji, gan daudzi citi uzsver šo spēļu trūkumus. Ir liela propagandistiska pretdarbība pret šīm spēlēm. Bet tas ir saistīts ar to, ka Krievija paziņoja, ka šīs spēles ir lielvalsts atgriešanās pasaules politikā. Pat tādā veidā kā otrs globālais centrs.

Kā jūs uzskatāt, šie notikumi Ukrainā vainagosies ar demokrātiskiem pārkārtojumiem vai tomēr apdzisīs?

Ziniet, es esmu skeptisks par Ukrainas tālāko likteni. Lai cik tas nepatīkami un sarežģīti būtu, man liekas, vairs nevar izbēgt no Ukrainas federalizācijas. Protams, ka notiks atgriešanās pie 2004. gada konstitūcijas, domāju, ka notiks arī vēlēšanas. Taču Ukraina patlaban ir tik ļoti sašķelta, ka, lai saglabātu vienotu Ukrainas valsti, neiztiks bez federalizācijas.

Vai sadalīšanās divās daļās?

Nē, sadalīšanās ne. Krievija ir federācija. Amerikas Savienotās Valstis ir federācija. Arī Ukraina var būt federācija, ja tikai apgabaliem tiks piešķirti kulturālas un ekonomiskas patstāvības piedāvājumi. Un, manuprāt, federālisms ir vienīgā iespēja, kā saglabāt Ukrainu kā nesadalītu valsti.

Ja vieni rauj uz Eiropas Savienības pusi, otri - uz Muitas ūnijas pusi, kā šāda attīstība ir iespējama vienotā valstī?

Patlaban nedz Krievija, nedz Rietumi nav ieinteresēti pilnīgā Ukrainas likvidācijā un sašķelšanā. Tāpēc, manuprāt, tiks pieliktas trīspusējas pūles. Tas ir Krievija, Eiropas Savienība un arī Ukraina, lai mēģinātu atrast kādu konsensu, lai saglabātu Ukrainu kā vienotu valsti.

ASV pastāvēs malā, bet atrisinājumu nāksies meklēt Eiropas Savienībai un Krievijai?

Šeit ne tikai Amerikas Savienotās Valstis, bet vispār arī Eiropas Savienība ir pārāk vienkāršoti piegājušas Austrumu asociācijai un nav pietiekoši skrupulozi izstrādājušas visus šos plānus. Kā jūs redzat, Eiropas Savienība jau patlaban piedāvā Ukrainai, protams, vairāk opozīcijai, nevis Janukovičam, jau konkrētāku Ukrainas ekonomikas atveseļošanas plānu. Pat ekonomikas atbalsta plānu naudas ziņā. Eiropas Savienība vairs neuzvedas tā, mēs jums pateiksim un jūs tikai morālo vērtību dēļ nāciet šajā asociācijā. Arī ASV senators Makeins ir aicinājis, lai Amerikas Savienotās Valstis kopā ar Eiropu atbalsta šos procesus, lai Ukraina tomēr nesadalās, bet varētu palikt vienota valsts ar rietumniecisku orientāciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?