«Tālo Austrumu iedzīvotāju skaits pēdējo 20 gadu laikā sarucis par 25%. Tas ir briesmīgi daudz. Mums jau pirms tam šeit nebija tik daudz cilvēku, cik būtu nepieciešams tik lielai valstij kā Krievija,» nedēļas nogalē vizītes laikā Tālo Austrumu reģionā atzina D. Medvedevs.
Ar govi neiekārdinās
Krievijas iedzīvotāju lielākā daļa mitinās valsts Eiropas daļā, bet uz austrumiem no Urālu kalniem dzīvo ap 24 miljoni cilvēku, kuru skaits katru gadu samazinās par pusmiljonu. Depopulāciju izraisa gan zemā dzimstība, gan Tālo Austrumu iedzīvotāju pārcelšanās uz valsts Eiropas daļu, kur dzīves apstākļi ir labāki. PSRS laikā padomju vara dažādiem līdzekļiem centās veicināt iedzīvotāju pārcelšanos uz ziemeļu rajoniem, piemēram, strādnieki tika vilināti ar lielāku algu. Taču pēc PSRS sabrukuma Tālo Austrumu iedzīvotāji žēlojas, ka Krievijas valdība viņus pametusi novārtā. Vladivostokā un citās pilsētās veiktās aptaujas liecina, ka ekonomiskās problēmas negatīvi ietekmē arī dzimstību.
Krievijas valdības izstrādātās programmas paredz tautiešu repatriāciju no bijušās PSRS republikām, un daļu no ieceļotāju plūsmas varētu novirzīt uz ziemeļu rajoniem. Taču krievi, kas atgriezušies dzimtenē, nebūt nealkst pārcelties uz Sibīriju, jo Maskavā un Sanktpēterburgā iespējams nodrošināt daudz ērtāku dzīvi. Jaunākā statistika liecina, ka no 21 200 cilvēkiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Krievijā, tikai 3200 izvēlējušies doties uz Sibīriju un Tālo Austrumu reģionu.
Ķīniešu vilnis
«Mūsdienās nevienu no Krievijas centra vai citām valstīm neiekārdināsi ar zemes gabalu un govi. Parādījies cits dzīves līmeņa standarts; bez televizora, interneta un ūdensapgādes nevienam šeit nebūs interesanti,» atzina D. Medvedevs.
Krievi arvien lielākā straumē pamet Tālo Austrumu reģionu, savukārt interesi par dzīves un darba iespējām šajā reģionā arvien aktīvāk izrāda ķīnieši. Kā zināms, Ķīnas provincēs pie robežas ar Krieviju dzīvo vairāk nekā 100 miljoni ķīniešu, no kuriem daļa varētu pārcelties uz dzīvi Krievijā. Saskaņā ar neoficiālajiem aprēķiniem iztiku Krievijā jau pelna simtiem tūkstošu viesstrādnieku no Ķīnas.
Krievijā izskanējušas bažas, ka Ķīnas mērķis ir nākotnē «kolonizēt» pierobežas teritorijas. Pazīstamā žurnāliste Jūlija Latiņina paudusi viedokli, ka Ķīnas rīcība pašlaik atgādina Lielbritānijas koloniālo darbību XIX gadsimtā. Oficiālās amatpersonas gan cenšas izkliedēt bažas par Krievijas apgabalu pakļaušanu Ķīnas varai. Valsts domes deputāts Vasilijs Usoļcevs intervijā radiostacijai Krievijas balss uzsver, ka Tālo Austrumu reģions ir iekārojams kumoss, bet Krievija nevienam citam neļaus pārvaldīt šo teritoriju.