Šie negadījumi papildināja pēdējos mēnešos notikušu līdzīgu incidentu virkni, kas liek šaubīties par Krievijas kosmosa programmas drošību un uzticamību laikā, kad krievi ir vienīgie, kas SKS var nogādāt cilvēkus.
Pieviļ pirmo reizi
Trešdienas pēcpusdienā no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā tika palaista nesējraķete Sojuz, kurai uz SKS vajadzēja nogādāt bezpilota kravas kuģi Progress M-12, kurā atradās pārtika, dzeramais ūdens, medikamenti, degviela un citas lietas tur esošajiem amerikāņu astronautiem. Tomēr dažas minūtes pēc pacelšanās kuģis uzsprāga, un lielākā daļa tā atlūzu nokrita taigā Altaja Republikā Sibīrijā. Eksplozija bijusi tik spēcīga, ka pat ēkām simt kilometru attālumā nodrebējušas logu rūtis, vēsta NEWSru.
Sākotnējie izmeklēšanas rezultāti liecinot, ka avārijas cēlonis meklējams Sojuz trešās pakāpes dzinējā, kas nezināmu iemeslu dēļ esot atslēdzies, tādēļ nav sasniegts pietiekams ātrums, lai Progress M-12 tiktu nogādāts orbītā.
Sojuz avārija notikusi pirmo reizi kopš 1978. gada, kad tās sāka izmantot, tādēļ Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ceturtdien pavēlēja uzlabot kvalitātes pārbaudes nesējraķešu izgatavošanas laikā un pirms nodošanas ekspluatācijā.
Uz avārijas cēloņu izmeklēšanas laiku pārtraukta Sojuz izmantošana, tādēļ tika atcelta piektdien plānotā navigācijas satelīta Glonass-M nogādāšana orbītā. Nav zināms arī, vai notiks 22. septembrī paredzētā sešu apkalpes locekļu lielas starptautiskas astronautu komandas nogādāšana uz SKS un 28. oktobrī plānotais kravas kuģa starts.
Krīze nozarē
Tikai nedēļu pirms Sojuz avārijas nesējraķetes Proton-M paātrinātāju problēmu dēļ nepareizajā orbītā tika ievadīts un pazuda Krievijas telekomunikāciju satelīts Express-AM4, kam vajadzēja nodrošināt digitālās televīzijas apraidi, mobilo telefonu sakarus un internetu visā Krievijas teritorijā. Tiek lēsts, ka satelīta vērtība bijusi 260 miljoni dolāru (124,8 miljoni latu), raksta AFP.
Pēdējās nedēļas laikā notikušie incidenti nav vienīgie, kas pēdējos mēnešos piemeklējuši Krievijas kosmosa programmu. Pērn decembrī nepietiekama degvielas daudzuma dēļ neilgi pēc palaišanas Klusajā okeānā iegāzās Proton-M raķete, kurai Visumā vajadzēja nogādāt trīs navigācijas satelītus 138 miljonu dolāru (66 miljoni latu) vērtībā.
Savukārt 1. februārī raķetes Rokot defektu dēļ tika zaudēts militārais izlūkošanas satelīts Geo-IK2, bet 30. martā komunikāciju sistēmas problēmu dēļ tika atcelts kosmosa kuģa Sojuz starts.
Izdevuma Novosti kosmonavtiki eksperts Igors Lisovs uzskata, ka iepriekš nosauktās ķibeles nav notikušas nejaušības dēļ, bet tajās vainojama krīze nozarē, kurai akūti pietrūkst finansējuma un kvalificētu speciālistu. «Tas turpināsies tik ilgi, kamēr sabiedrība sapratīs, ka inženieris kosmosa nozarē var pelnīt divreiz vairāk par mobilo telefonu pārdevēju,» domā I. Lisovs.