Latvijas Universitātes starptautisko attiecību profesore Žaneta Ozoliņa spriež, ka atsevišķās nianses, kas parādījušās D.Medvedeva un premjera Vladimira Putina izteikumos, neskar viņu savstarpējās «brālības» būtību. Līdzīgu viedokli izsaka arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds: «Spriedze viņu attiecībās ir vērojama, bet šīs izpausmes nevajadzētu pārspīlēt.»
A.Sprūds atzīst, ka D.Medvedevs diezgan spēcīgi kritizējis V.Putina valdīšanas laiku. Taču īstā cīņa notiek ne tik daudz starp D.Medvedevu un V.Putinu, cik starp D.Medvedeva un V.Putina komandām. Šajā cīņā prezidenta manevra iespējas ir diezgan ierobežotas. «Medvedevs joprojām ir atkarīgs no Putina struktūrām: gan spēka struktūrām, gan naftas un gāzes kompleksa,» secina A. Sprūds.
Ārpolitikas eksperti ievērojuši, ka D.Medvedevs pēdējā laikā savās runās vairāk liek uzsvaru uz mierīgu līdzāspastāvēšanu, piemēram, attiecībās ar ASV. Tam ir objektīvs skaidrojums, jo ASV pie varas nācis Baraks Obama, kurš sācis jaunu ārpolitikas kursu. «Krievijai pašlaik ir svarīgi parādīt, ka tā nevēlas iet pa izolacionisma ceļu, bet ir starptautisks spēlētājs, ar kuru var rēķināties,» secina Ž. Ozoliņa. Šī mērķa vārdā vienam no V.Putina un D.Medvedeva tandēma vajadzēja parādīt Rietumiem draudzīgāku seju.
Ž.Ozoliņa uzskata, ka tas bija ļoti gudrs solis, jo Krievijai izdevies iemidzināt Rietumu modrību. Piemēram, pēdējā laikā rimušās balsis, kas bija vērstas pret Nord Stream projektu, Eiropas «gazpromizāciju».
Kā uzskata A.Sprūds, pašlaik nav pamata cerībām, ka Krievija pēkšņi atteiksies no ienaidnieka tēla uzturēšanas attiecībā uz dažām kaimiņvalstīm, jo tas ir vajadzīgs gan iekšējai lietošanai, gan Krievijas pozīciju nostiprināšanai šajā reģionā. Arī politoloģe Ž.Ozoliņa no Krievijā valdošā tandēma negaida nekādas izmaiņas attiecībā uz tādām valstīm kā Ukraina un Gruzija. Kremlis uzskata, ka tam ir sava ietekmes zona, ko Krievija vēlas nosargāt.