Blakus citām labām ziņām, atgriezies no vizītes ASV, kur kopā ar citiem Baltijas valstu prezidentiem tikās ar prezidentu Baraku Obamu, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka «ASV Baltijas valstis redz kā attiecību veidotājas un attīstītājas ar Austrumvalstīm.»
«Mums ir tā svarīgā iespēja un loma attīstīt attiecības ar valstīm, ar ko mēs agrāk bijām kopā, … nevis būt starpniekam, bet vienkārši veicināt attiecības, lai mums būtu tomēr vienāda sapratne par lietām,» raidījumā Rīta Panorāma sacīja Valsts prezidents, vienlaikus paziņojot, «viens no tiem punktiem, kāpēc mūs visus trīs [Baltijas valstu prezidentus] uzaicināja, lai uzsvērtu to, ka arī ikviena robežvalsts ir tikpat droša kā jebkura cita NATO dalībvalsts.»
Lūk, kāda brīnišķīga iespēja, kāda lieliska konstrukcija. Pasaules vadošā lielvalsts ASV vēlreiz apliecina, ka Latvija bauda pilnas drošības garantijas tāpat kā jebkura cita NATO dalībvalsts. Mūsu rokās ir droši, bez kompleksiem attīstīt attiecības ar kaimiņos esošo Krieviju, Baltkrieviju un visām pārējām bijušajām PSRS republikām, nebaidoties tikt iesūktiem atpakaļ.
Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko mēs ikdienā dzirdam no vietējiem politiķiem, aizsardzības ministru ieskaitot, kuri stāsta, ka mēs vēl par maz baidāmies no Krievijas.
Nav nekādu šaubu, ka ASV vēlētos redzēt ciešākas, labākas un draudzīgākas Latvijas attiecības arī ar Krieviju. Latvija, kurā ir daudz krievu izcelsmes cilvēku, ir ideāli piemērota tādas politikas veidošanai, kas paredz Krievijas iesaisti. Protams, Latvija ir piemērota arī pretējiem mērķiem, taču diez vai mēs par to gribam dzirdēt. Mūsu portāliem vairāk patīk tiražēt radikāli noskaņotā ASV senatora Džona Makeina naida runai tuvos viedokļus. Tomēr diez vai kāds no mums gribētu piedzīvot konfliktu ar Krieviju.
Mēs ik pa brīdim dzirdam signālus, kas it kā nāk no ASV vēstniecībā notikušajām sarunām. Tas ir pilnīgi saprotams, ka militārā lielvara, kas ir uzņēmusies atbildību par Latvijas teritoriju, labprātāk vēlētos saskaņu veicinošu politiku, kurā, ņemot vērā valsts etnisko sastāvu, būtu tāda valdība, kurā nav saskatāmas etniskās robežas. Nedomāju, ka tā ir nejaušība, ka jau 2010. gadā Saskaņas centra ekonomiskās programmas izstrādē piedalījās ekonomikas profesori no ASV Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss, kā arī bijušais ASV ģenerālprokurors Teds Gvortnijs.
Latvijas politika piešķirt uzturēšanās atļaujas par investīcijām pilnīgi atbilst tai Krievijas iesaistes politikai, ko piemin Baraks Obama. Kas mums par to daļas, ko grib ASV? Var jau būt, ka līdzīgi varam izsaukties principiālajā Denisa Čalovska lietā. Ekonomiski mums ir svarīgas maksimāli labas attiecības ar Krieviju, kas ir otrs lielākais Latvijas tirdzniecības partneris.