Rietumi pamana
Tiesa, pagājušajā nedēļā Moldovai uzmanību pievērsa arī Rietumos. Moldovas jaunās valdības vadītājs Kirils Gaburičs, kurš pats ir visai prorietumnieciski noskaņots uzņēmējs, pirmajā oficiālajā ārzemju vizītē devās tieši uz Briseli, lai tiktos ar ES Padomes prezidentu Donaldu Tusku.
Bažas par Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju Moldovā izteica NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Filips Brīdlovs. Uzrunājot ASV likumdevējus Kapitolijā, viņš teica: «Mēs redzam, ka spēcīga informatīvā kampaņa pieņemas spēkā Moldovā un citur. Krievijas bruņotie spēki atrodas Piedņestrā, lai atturētu Moldovu no piesliešanās Rietumiem. Neviens no mums nevar būt pārliecināts, ka Putins ir sasniedzis savus mērķus ar Ukrainā panākto.» Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele sarunā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu vienojās cerībā, ka Krievija nemēģinās Moldovā atkārtot kaut ko līdzīgu Ukrainas scenārijam.
Moldova ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kuras daļā Krievijas atbalstītie separātisti izveidojuši starptautiski neatzīto Piedņestras republiku. Iekšpolitisko ķīviņu un korupcijas plosīta, Moldova spējusi saglabāt vismaz vārdos paustu virzību uz tuvināšanos ar ES, lai gan pirms katrām vēlēšanām atsevišķi politiskie spēki izspēlē kārti par izdevību noslēgt savienību ar Krieviju. Wall Street Journal atgādina, ka novembrī parlamenta vēlēšanās trīs prorietumnieciskās partijas kopā ieguva 45% balsu, no partijām visvairāk balsu - 20,5% - ieguva prokremliskā sociālistu partija. Vairāk nekā divi mēneši bija nepieciešami jauna premjerministra izvēlei, un tas izrādījās K. Gaburičs, kurš solīja spert soļus, lai Moldova dziļāk integrētos ES jau tuvākajos gados. (Moldova parakstīja asociācijas līgumu ar ES 2014. gadā.) Jau gadu pirms tam Krievija izdarīja spiedienu uz Moldovu, aizliedzot tās vīnu, augļu un dārzeņu importu, kā arī draudot bloķēt tai energonesēju piegādes.
Savukārt Piedņestrā joprojām atrodas ap tūkstoš Krievijas karavīru, ko pati Krievija dēvē par miera uzturētājiem. Piedņestras valdība ir finansiāli atkarīga no Maskavas. Gandrīz pusei no aptuveni 500 tūkstošiem Piedņestras iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība. 2006. gadā starptautiski neatzītajā teritorijā tika sarīkots referendums, kurā pievienošanos Krievijai atbalstīja 97,2% balsojušo.
Vanags Rogozins
Ļoti zīmīgi Krievijas attieksmi un intereses saglabāt Piedņestru kā Krievijas saliņu Moldovā parāda tas, ka 2012. gada 21. martā par Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi Piedņestras jautājumos tika iecelts viens no Kremļa reakcionārākajiem tribūniem Dmitrijs Rogozins, kuru žurnāls Forbes ir nodēvējis par «galveno Krievijas ārpolitikas vanagu», savukārt ASV prezidenta administrācija uzskata par vienu no galvenajiem augstu stāvošajiem Krievijas valdības ierēdņiem, kas atbildīgi par Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpšanu. Kopš 2011. gada viņš ir Krievijas valdības vadītāja vietnieks, kurš kūrē militāro rūpniecību, nacionālo aizsardzību un Arktiku.
Jau pērn martā pret viņu tika noteiktas starptautiskās sankcijas, kas paredz aizliegumu ieceļot ASV, Kanādā, ES, Šveicē un Austrālijā. Viņš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs un izceļas ne tikai ar biežiem Twitter ziņojumiem par kārtējiem Krievijas «brīnumieroču sekmīgajiem izmēģinājumiem», bet arī ar publisku atbalsta paušanu Austrumukrainas separātistiem un ziņojumiem par savām visai biežajām «sekmīgajām vizītēm» Piedņestrā.
Sola atbalstu
Rumānijas prezidents Klauss Johaniss, pagājušajā nedēļā viesojoties Moldovā, solīja darīt visu iespējamo, lai atbalstītu tās eiropeisko un demokrātisko ceļu. Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka ES Austrumu partnerības samitā Rīgā maijā varētu lemt par konkrētāku atbalstu Moldovai.