Gadījumā ja būtu konkurss par klišejiskāko teicienu, tad «Krieviju ar prātu nesaprast» būtu drošs pretendents uz goda pjedestālu. Nav vairs pat skaidrs, kurš to teicis - Reigans, ģenerālis Ivolgins vai Inese Vaidere. Tikai rūpīgi meklējot, atrodas, ka autors esot Fjodors Tjutčevs.
Arī tas ir nosacīti - cilvēciņš dzīvojis XIX gadsimta pirmajā pusē, tad bija kaut kas pilnīgi citāds nekā tas, kas tagad ir.
Tomēr nesaprotamas lietas Krievijā notiek arī XXI gadsimtā. Šajā gadījumā - ne uzreiz saprotami teksti.
Bezmaz mūžīgais ārlietu ministrs Lavrovs paziņo, ka Krievija drīz plāno atvērt skolas Latvijā. Tur mācīšot PAREIZO VIEDOKLI. Saprotams, krievu valodā. Latviešiem sava naudiņa nemaz nebūšot jātērē. Var gadīties, ka šprotēm un sivēniem tādā veidā arī brīvāks ceļš pavēršoties uz plašo austrumzemi. Tieši tā Lavrovs nav teicis, bet diplomātija jau tāpēc ir diplomātija.
Ievērojāt? Nevis «pēta iespējas; vērsīsies ar aicinājumu; uzsāks sarunas» un citus diplomātiskus kruzuļus, bet vienkārši - plāno atvērt. To vajadzētu pēc iespējas drīzāk. Ne viss gan esot atkarīgs no Krievijas ārlietu ministrijas. Jādomā - tas ar mērķi paskubināt naudas skaitītājus, lai fiksāk aprēķina tāmi. Atslābstiet, tas nav domāts, ka Latvijā varētu neatbalstīt šo brīnumaino ieceri.
Ja Lavrovam būtu bijis vairāk laika (ministrs tomēr), viņš varbūt pavēstītu, ka telpas jau noskatītas, ka daudzi šo lēmumu apsveicot, latviešu draugi sūtot atbalsta vēstules un dažādus brīnumus, kuri šajā Zilupes krastā izraisa matu elektrizēšanos un citas psihosomatiskas reakcijas. Sak, kā tā vispār iespējams runāt! Ārlietu ministram!
Mūsu ārlietu zinātāji, gods kam gods, krievu skolu taisītājus diplomātiski pasūtījuši. Tomēr pagadās reakcijas, kuras aprakstīšanas vērtas. Lūk, dinamiskā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere respektablajam ziņu portālam Kas jauns vēstījusi, ka «mums nevajag citu valstu veidotas krievu skolas» …tad jāsaprot laikam tā, ka paši veidosim. Un vēl viena atziņa - citu valstu veidotas nenozīmē, ka citu valstu finansētas, tātad par to vēl varētu domāt. Interesanti, ja Krievijas ārlietu resora labi barotā Latvijas nodaļa, rota vai kas nu viņiem tur ir, nāktu ar paziņojumu, ka enerģiskās deputātes ieteikumi ir vērā ņemami un noteikti tiks respektēti pie tālākas darbošanās, kas tūlīt sāksies.
Šī ir drusku provokatīva bakstīšana. Nez vai cienījamā Latvijas eiroparlamentāriete domājusi, kā teikusi. Vai ne gluži tā uzrakstīts, kā teikusi.
Cita lieta, kas konsultantu vairāk dara uzmanīgu.
Proti.
Mūsu lielie un stiprie draugi Briselē silti norādījuši - jābūt vienotai ārpolitikai, vadlīnijām un kam tur vēl. Nu Lavrova kungs savā stilā izpaudies - bezmaz uz maija sabatu likt pamatakmeni PAREIZĀ VIEDOKĻA krievu skolām. Mūsu diplomāti savu pasaka. Tagad vajadzētu nākt bažām, rūpēm, vieglam satraukumam vai tamlīdzīgiem pantiņiem no Eštones kundzes vai citiem augstiem apartamentiem.
Klusums. Patīkams, mierīgs klusums saltā ziemas rītā. Konsultants piezvana uz Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā - varbūt kas palaists garām par atbildes reakciju uz Lavrova bezkaunībām. Kā tur ir? Jauns cilvēks Vadims klausules otrā galā izrādās apbrīnojami solidārs. Arī viņš neko nav dzirdējis. Bet nevajagot uztraukties. Ja būšot, tad jau dzirdēšot.
Viss ir ļoti vienkārši. Patiesi. Ja būs, tad dzirdēs. Ja nebūs - nedzirdēs.
Tiešām - varbūt labāk nedzirdēt. Ja nu atnāk ziņa, ka Krievijas veidotās skolas krievu valodā nebūtu lāga, bet tiktu apsveikts un silti ieteikts…. pašiem tādas veidot.