Šādi secinājumi gūti, analizējot izlūkošanas satelītu uzņemtos fotoattēlus (izdevums neatklāj, kas un kad to ir veicis), kuros it kā esot redzami «ne mazāk kā desmit» īsa darbības rādiusa raķešu Iskander-M kompleksi Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu.
Raķetes esot izvietotas arī netālu no Krievijas robežas ar Latviju un Igauniju, bet laikraksts nekonkretizē, kāds ir to skaits. Iskander sistēmas Kaļiņingradā un Baltijas valstu tuvumā varētu būt izvietotas pēdējā gada laikā.
Bild atgādina, ka Iskander raķetes var aprīkot gan ar konvencionālajām kaujas galviņām, gan kodolgalviņām, to darbības rādiuss ir 500 kilometru, kas pārklāj visu Polijas un daļu Vācijas teritorijas, tostarp galvaspilsētu Berlīni.
Laikraksts pieļauj, ka raķešu izvietošana Kaļiņingradā un Baltijas valstu tuvumā ir Krievijas atbilde uz Savienoto Valstu plāniem izvietot tā saukto Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu Austrumeiropas valstīs.
Vašingtonas plāns paredz, ka līdz 2020. gadam vairākās vietās Eiropā uz sauszemes un ūdens ir jāizvieto pretraķešu aizsardzības elementi. To uzdevums būtu aizsargāt Eiropu un ASV pret iespējamiem uzbrukumiem no tādām Rietumiem naidīgām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja.
Daļu aizsardzības vairoga elementu paredzēts dislocēt Krievijas robežas tuvumā, tāpēc Maskava to uzskata par apdraudējumu savai nacionālajai drošībai. Par spīti amerikāņu solījumiem, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, Maskava ir brīdinājusi par iespējamiem atbildes soļiem.