Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +8 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 29. septembris
Mihails, Miķelis, Mikus, Miks

Krievu valodas karogs radikāļus vieno ar mērenajiem

Parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā līdz šim daudz uzmanības piesaistījusi «akcijas» sejām Vladimiram Lindermanam un Jevgēnijam Osipovam, kuri sabiedrībā pazīstami kā politiskie radikāļi. Tomēr tajā iesaistījušies arī aktīvisti, kuru politiskā darbība iepriekš saistījusies ar daudz mērenāk noskaņoto Saskaņas centru (SC) - vienu no akciju organizējošās biedrības Dzimtā valoda dibinātājiem Aleksandru Gapoņenko savulaik SC virzījis kā savu alternatīvo kandidātu ekonomikas ministra amatam.

Savukārt biedrība _Vienota Latvija_ līdz pat 10. Saeimas vēlēšanām sadarbojusies ar SC, un tās vadītājs Eduards Svatkovs SC ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedru rindās nav atrodams tikai kopš pagājušā gada rudens. SC līderi gan turpina norobežoties no parakstu vākšanas un uzsver, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu.

Par parakstu vākšanas organizatoru publisko seju izvirzījies kādreizējais Latvijas nacionālboļševiku līderis V. Lindermans, pazīstams arī ar iesauku Ābels. Jāatgādina, ka viņš savulaik izsludināts starptautiskajā meklēšanā, apsūdzot trotila glabāšanā un aicinājumā vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. V. Lindermans vairākus gadus uzturējies Krievijā, taču aizturēts un izdots Latvijai, bet tiesa viņu pilnībā attaisnojusi.

Otrs par radikāli visbiežāk sauktais parakstu vācējs J. Osipovs pazīstams kā Krievijas nacionālradikālās barkašoviešu kustības Latvijas atzara līderis. Barkašovieši, kuri tā iesaukti pēc kustības vadītāja Aleksandra Barkašova vārda, lielu popularitāti Krievijā bija iemantojuši deviņdesmitajos gados, bet vēlāk sašķēlušies. 2000. gadā no viņu rindām izslēgts arī pats A. Barkašovs, kuram pārmesta personības kulta veidošana. Šādi apvainojumi gan A. Barkašovam nav traucējuši vēlāk kļūt par organizācijas, kuras oficiālais nosaukums ir Kustība Aleksandrs Barkašovs vadītāju, un arī J. Osipovs gājis līdzīgu ceļu. Pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Drošības policijas (DP) sniegto informāciju, atteicās pārreģistrēt Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (LNDP), kurā varu bija pārņēmuši J. Osipova vadītie barkašovieši, viņš nodibināja partiju ar oficiālo nosaukumu Osipova partija.

Uz jautājumu, vai parakstu vākšanā iesaistītās organizācijas vai to biedri arī tagad ir DP uzraudzības lokā, tās pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa atbildēja īsi: «Personas un organizācijas DP ir zināmas, DP savas kompetences ietvaros seko līdzi viņu aktivitātēm.»

Trešais Dzimtās valodas dibinātājs A. Gapoņenko ne tikai izvirzīts ekonomikas ministra amatam ēnu kabinetā, ko SC izveidoja pirms 10. Saeimas vēlēšanām, bet arī bijis viens no ekspertiem, kuri izstrādāja SC piedāvāto alternatīvo valsts budžetu 2010. gadam.

Savukārt par biedrības Vienota Latvija līderi E. Svatkovu LSP vadītājs Alfrēds Rubiks Dienai apgalvoja, ka viņš jau pirms pusgada no partijas izslēgts «par nepakļaušanos partijas disciplīnai un tamlīdzīgām lietām». E. Svatkovs gan šķiršanos no SC skaidro savādāk - intervijā Ves.lv viņš izteicies, ka no partijas aizgājis pats, jo vecākie biedri visu laiku pavadījuši sarunās, nevis darbos. Savukārt intervijā Regnum.ru E. Svatkovs klāstījis, ka viņa biedrība līdz pat 10. Saeimas vēlēšanām bijusi SC sadarbības partneris, bet nākotnē tā pārtapšot patstāvīgā partijā. Par spīti izslēgšanai (vai aiziešanai) no SC, savas partijas sabiedrotos viņš saredz tieši tur. Kā novēroja Diena, biedrības Vienota Latvija interneta vietnē vēl joprojām atrodama SC reklāma, kas kalpo arī kā tiešā saite uz SC mājaslapu.

Tomēr SC līderi Dienai noliedza jebkādu saistību ar parakstu vākšanu. A. Rubiks teica, ka «Latvijai pietiek ar vienu valsts valodu, jo Latvija ir maziņa», savukārt SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aizrādīja, ka SC programmā esot skaidri rakstīts, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda. Viņš piebilda, ka uzskatot parakstu vākšanu par loģisku reakciju uz VL-TB/LNNK aktivitātēm. «Sabiedrības likumi ir tikpat stipri kā fizikas likumi. Šādas darbības izsauc pretreakciju. Atmoda arī sākās kā latviešu valodas aizstāvība, tad kādēļ tas, ka krievi cenšas aizstāvēt savu valodu, izsauc tādu sašutumu?» viņš retoriski vaicāja.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Taisnība par acīm!

Vēsturnieks un ekspolitiķis Atis Lejiņš par latviešu Odiseju, Saeimas troksni un par to, kāpēc notiek revolūcijas.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?