Valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus - nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 miljonus eiro, no tiem 402 miljonus eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz pagājušā gada 1. oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 miljonus eiro, teikts VK paziņojumā.
Vēl viens VK pārmetums ir par to, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu. «Gluži pretēji - revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijā faktiskā maksātnespējas prioritāte ir pēc iespējas ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu. Par to liecina zemie kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji - 14% no prasījumu summas. Maksātnespējas procesa iznākums visbiežāk ir ātra aktīvu izpārdošana, nevis uzņēmuma darbības turpināšana,» norāda VK.
Tieslietu ministrija (TM) savukārt atbildējusi ar preses relīzi, kuras virsrakstā apgalvots, ka VK aprēķinātās summas ir pārspīlētas. «TM uzsver, ka summu, kas zaudētas maksātnespējas procesa ietvaros, veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi: uzsākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir «tukši», ar milzīgām parādsaistībām, līdz ar to šajos maksātnespējas procesos administrators faktiski tikai «likvidē» juridisko personu, un līdz ar likvidāciju parādsaistības tiek dzēstas. Būtiski, ka šīs milzīgās saistības nav veidojušās maksātnespējas procesa ietvaros, bet gan pirms tā uzsākšanas, veidojot parāda pamatsummu, Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo institūciju uzrēķinus, līgumsodus u. c. Ņemot vērā minēto, TM ieskatā šīs summas ir zaudētas ne tikai maksātnespējas procesu dēļ, bet arī juridiskās personas rīcības rezultātā,» teikts relīzē, kuru parakstījusi TM sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne.
Savukārt Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija paudusi gandarījumu par VK veikto maksātnespējas nozares izvērtējumu, kas līdz šim ir vienīgais sistēmiskais audits maksātnespējas jomā. «Valsts kontrole savā ziņojumā apstiprina mūsu iepriekš paustās bažas - valstij nav skaidra redzējuma par maksātnespējas nozares attīstību, maksātnespējas procesa mērķiem, kā arī administratoru uzraudzības sistēmisku pilnveidi,» izteicies asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers, piebilstot, ka dažādas izmaiņas gan tiek veiktas regulāri, taču tās ir fragmentāras un sadrumstalotas.