Krīze ir kārtīgi satricinājusi ekonomiku un atsegusi tās vājās vietas. Rezultātā jāmazina izdevumi, jāpārskata prioritātes un jāveic iepriekšējos gados iekavētās reformas. Tiek runāts par krīzi kā iespēju. Kāda tā ir un kas ir darāms, lai ekonomika atkal nostātos uz izaugsmes ceļa? Atbilde, kas ir daudz cilāta, bet par prioritāti nav kļuvusi, ir ceļš uz inovatīvu, zināšanām balstītu ekonomiku.
Ar to jāsaprot, ka valsts virza attīstību, kuras centrā ir zināšanu, inovāciju, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības sinerģija. Inovācijām jākļūst par galveno prioritāti ar attiecīgu finansējumu. Laika periodā no 1995. līdz 2004. gadam Latvijas izdevumi pētniecībai un attīstībai (P&A) veidojuši vien ap 0,4% no IKP. Iestājoties ES un pateicoties struktūrfondiem, proporcija 2006. gadā pieauga līdz 0,7% no IKP. 2008. gadā tā ir samazinājusies līdz 0,61%, kas veidoja tikai 0,75% no kopējiem budžeta izdevumiem. Lieki bilst, ka augsto tehnoloģiju īpatsvars eksporta struktūrā ir ļoti zems. Likumsakarīgi - jo attīstītāka valsts, jo lielāki resursi tiek veltīti P&A. Pieredze rāda, ka valstis pat krīzes apstākļos ir būtiski pārveidojušas ekonomiku un ielikušas stabilu pamatu attīstībai.
Dienvidkorejas pieredze liecina, ka laba krīzes vadība var paātrināt strukturālās reformas. 90. gadu beigās krīzes sekas bija iespaidīgas. Uzņēmumu apgrozījums kritās, strauji auga bezdarbs. Raksturīgs bija augsts kvalificēta bezdarba līmenis, samazinājās investīcijas P&A ieguldījumu jomā. Taču Korejas valdība palielināja izdevumus izglītībai, lai izlīdzinātu finansējuma kritumu privātajā sektorā. Īpaši liels finansējums tika iepludināts tādās zinātnes un tehnoloģiju jomās kā nanotehnoloģija un biotehnoloģija. Divu gadu laikā investīcijas P&A sasniedza pirmskrīzes līmeni.
Turklāt valdība izmantoja krīzi kā iespēju attīstīt uz tehnoloģijām balstītus mazos un vidējos uzņēmumus. Tas tika panākts, radot īpašu likumu, kas veicināja uzņēmumu izveidošanos ar riska kapitālu. Tika sagatavots koordinētas politikas pasākumu kopums. Tika izveidots valdības atbalstīts riska fonds un nodokļu atvieglojumi investoriem, kā arī uzsākti pasākumi pētniecības atbalstam. Īsā laika periodā P&A vienības trīskāršojās no 3000 līdz 9000. Krīzes priekšvakarā Korejā bija ap 100 uzņēmumu ar riska kapitālu, 1999. gada beigās šādu sabiedrību bija ap 5000, bet 2001. gadā to skaits bija jau vairāk par 11 000. 1997. gadā MVU izdevumi veidoja ap 12% no visa P&A apjoma. 2006. gada beigās tie pieauga līdz 24%.
90. gadu sākumā krīze smagi skāra Somiju, taču valsts visā krīzes laikā saglabāja savu ilgtermiņa stratēģiju un turpināja palielināt ieguldījumus P&A. Desmit gadus vēlāk Somija kļuva par vienu no visvairāk konkurētspējīgām valstīm pasaulē. Būtiski mainījās rūpniecības un eksporta struktūra. 1991. gadā augsto tehnoloģiju preces veidoja tikai 6%, bet 2000. gadā tās veidoja jau 23% no kopējā preču eksporta. No 2001. gada šo preču īpatsvars ir nedaudz sarucis un 2008. gadā tās veidoja 17,6%.
1991. gadā Somija P&A veltīja 2% no IKP, bet 2009. gadā tas jau sasniedz 3,9% no IKP, turklāt valdības finansējums ir tikai trešā daļa no kopējā finansējuma. Latvijas gadījumā tā ir gandrīz puse, kura norāda uz apstākļiem, kas neveicina privātos ieguldījumus P&A.
Protams, ne viss ir tik vienkārši, kā sākumā šķiet. Taču šis ir ceļš, kas Latvijai dotu iespēju tuvoties Rietumvalstu dzīves līmenim. Skaidrs, ka vairums jauninājumu un jaunu tehnoloģiju tiks radītas un attīstītas lielajās valstīs. Latvijā gan finansiālie, gan darbaspēka resursi ir ļoti ierobežoti. Tādēļ drīzāk Latvijai ir jākļūst par noteiktu «nišas novatoru», kas ir viena no līderēm pasaulē noteiktā jomā. Ņemot vērā realitāti, investīcijas pētniecībā un attīstībā, un it īpaši izglītībā, vienmēr nāksies saskarties ar grūtībām. Tomēr stabilitātei un noteiktībai attiecībā uz valsts politiku un finansējuma avotiem ir izšķiroša nozīme attīstībā.
Makroekonomiskās stabilitātes sasniegšana ir svarīgākais uzdevums jebkurai valdībai krīzes apstākļos. Valdībai nav tādas ietekmes, lai pilnībā kontrolētu šos procesus, taču valsts politika var radīt apstākļus, kas to veicina. Tam nepieciešams ilgtermiņa skatījums uz valsts attīstību.
Krīze ir nopietns šķērslis inovāciju attīstībai. Riska kapitāls un kredītresursu pieejamība ir un būs ierobežota. Ekonomikā dominē īstermiņa mērķi, taču no tā cieš ilgtermiņa attīstība. Ja privātais sektors ir spiests mazināt investīcijas attīstībai, tostarp P&A, tad valsts uzdevums ir radīt mehānismu, kas to atbalsta un veicina. Piemēram, valsts var izveidot nodokļu atvieglojumus īpaši mazo un vidējo inovatīvo uzņēmumu finansēšanai, kā arī publiskās un privātās partnerības modeļus šādiem mērķiem līdz tiešu pasākumu uzsākšanai, veicinot P&A. Protams, ir jāņem vērā vienošanās nosacījumi ar kreditoriem un budžeta iespējas.
Krīze būs devusi iespēju, taču, vai to izmantosim, ir aktuāls jautājums. Bez šaubām, tas ir grūti, bet tas ir izdarāms.