«Konkurss paņem laiku, turklāt tik apjomīgus darbus skolā nemaz nevarētu veikt mācību gada laikā,» stāsta pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Kā Diena noskaidroja, ir vairāki iemesli, kādēļ būvnieki nepiekrīt strādāt krīzes laikā. Tiesa, VM pārstāvji zina stāstīt - šis nav vienīgais pašvaldību energoefektivitātes palielināšanas projekts, kurā radušās problēmas būvnieku dēļ - vēl vienā pašvaldībā Vidzemē līgumu izdevies noslēgt, taču būvnieki kavē darbu termiņus, jo, iespējams, pasūtījumu piedāvājuši par teju dempinga cenām.
Par to, kāpēc Ogres novada pašvaldības rīkotajā iepirkumu konkursā uzvarētājs - uzņēmums Merks - atteicās slēgt līgumu, uzņēmuma preses pārstāvis Ēriks Matulis saka: «Projekta laikā ļoti būtiski mainījās cenas tirgū, pieaugušas trešo pušu - apakšuzņēmumu - izmaksas, kā arī iekārtu un ietaišu, sastatņu nomāšanas cenas.» Viņš piebilst - kad šīs izmaksas tika pārrēķinātas, izrādījās, ka «uzņēmumam būtu ļoti būtiski jāpiemaksā, lai paņemtu šos darbus». Merks piedāvātā līgumsumma bija 379 016 latu.
Nedaudz citādi motīvi atteikties no līguma bija SIA Belss, otras zemākās cenas - Ls 447 258 - piedāvātajam. Uzņēmuma projektu vadītājs Māris Klints skaidro - mums negāja kopā projekta tehniskā specifikācija ar tāmes apjomiem. «Bija sīki izstrādāta specifikācija energoefektīviem fasāžu logiem. Ja skatāmies - taisīt ļoti dārgus logus un parastu, kaut arī labu fasādi, nav jēgas, mēs cerējām, ka dialoga ceļā problēmas atrisināsim,» skaidro M. Klints. Taču kompromisu neesot izdevies atrast, tādēļ uzņēmums atteicies slēgt līgumu.
Nekomentējot šo konkrēto gadījumu, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš par kopējo situāciju saka - «vispirms jāsaka, ka katrs grib nopelnīt. Tā sauktās vadības firmas labākā gadījumā 5% darbu veic pašas, pārējo paveic apakšuzņēmumi, un, ja tie saņem maz un redz, ka būs zaudētāji, tad, protams, atsakās». Tiesa, vadības uzņēmumi mēdzot uzskatīt - ja ir krīzes laiks, tad jau strādās visi gandrīz vai par velti, taču neviens apakšuzņēmums negrib piemaksāt. Otra problēma esot tā, ka atsevišķi uzņēmumi cenšoties par varēm «paņemt konkursu» ar ļoti zemām cenām un tikai tad skatās, vai spēs to nodrošināt. Par nodarbinātību būvniecības jomā V. Puriņš saka: problēma ir tā, ka diezgan daudzi ir atradinājušies strādāt.
Tiesa, situācija Ogres novadā nokārtojusies - VM ir piekritusi pagarināt projekta termiņu, tiek gatavoti grozījumi starp VM un Ogres novada pašvaldību parakstītajā līgumā, tuvākajās dienās plānots parakstīt vienošanos. «Ogres ģimnāzijai un pamatskolai siltināšana ir ļoti nepieciešama, tās atrodas padomju laika celtnē,» saka N. Sapožņikovs. Energoefektivitātes paaugstināšanas projekts plānots ne tikai ģimnāzijas un pamatskolas ēkā, bet arī Ogres kultūras centrā un Ogresgala tautas namā. Skolas ēkā darbi nevar sākties, jo jāsludina jauns iepirkuma konkurss. Kopējās projekta izmaksas paredzētas 1,6 miljoni latu (no tā 25% pašvaldības līdzfinansējums). Energoefektivitātes paaugstināšanas projekts skolās varētu sākties 2011. gada maijā.