Situācija visnabadzīgākajā Eiropas valstī ir paradoksāla - prāvs skaits Moldovas pilsoņu atkal apgalvo, ka neticot demokrātisko partiju spējām uzlabot dzīvi. Cenu pieaugums pārtikai un gāzei (to piegādā monopolists Gazprom) esot licis vilties valdībā. Tas nekas, ka šis kabinets izveidots pirms nepilna gada, bet visas ziepes pa īstam ievārījuši iepriekš astoņus gadus vienpersoniski valdījušie komunisti. Šajos gados galvenā komunista, divus prezidenta termiņus valdījušā Vladimira Voroņina vadībā tika gana runāts par eiropeiskajiem orientieriem, tomēr vienlaikus gandrīz vai pilnībā paralizējot attiecības ar etniski radniecīgo ES dalībvalsti Rumāniju. Arī attiecības ar Maskavu nebija vienkāršas - atkušņa periodiem sekoja pamatīgs atsalums ar atteikšanos no moldāvu vīnu iepirkšanas, ar gāzes piegādes pārtraukumu ziemā Ukrainas krīzes laika. Taču ne jau atbilstošu ārpolitisko orientieru meklēšana nodarbināja galveno amatpersonu valstī. Tas varēja saistīt ekspertus, bet Voroņinu ģimene tikmēr cītīgi krāja līdzekļus un īpašumus, prezidenta dēlam kļūstot par miljardieri un bagātāko cilvēku valstī. Vieglāk bija pateikt, kādu biznesu savās rokās nebija satvēris Voroņins juniors, nekā uzskaitīt visus viņa uzņēmumus.
Gaidāms, ka šajās dienās slēdzienu par komunistu valdīšanu sniegs speciāla komisija, pamatojoties uz Kišiņevā tikko aizvadīto konferenci Demokrātija un totalitārisms: 20 gadus vēlāk. Ar bažām notikumus vērojusi kompartija, kas baidās no valdības centieniem aizliegt minēto partiju ar visiem tās vēsturiskajiem simboliem. Acīmredzami, ka partija nav centusies izprast komunisma noziegumu milzīgos apmērus. Tāpēc komunistiem līdz šim nav atradies laiks pārdēvēties kaut vai par sociāldemokrātiem, kas noteikti būtu pozitīvi novērtēts Eiropā. Tomēr šobrīd diezin vai ir izdevīgākais brīdis kompartijas aizliegumam, jo «līdzjūtīgā» un, kā redzamas, ne pārāk prasīgā vēlētāja acīs šai partijai tas var tikai palīdzēt pirms parlamenta ārkārtas vēlēšanām rudenī.