Zemāku tiltu būvēt nevar, jo tad kruīza kuģi netiks līdz pilsētas centram. «Kuģi nevar ienākt Mangaļsalā, un tad caur mežiem un dzīvojamiem rajoniem pasažierus pusstundu ved uz centru. Tad nekāds kruīza bizness neattīstīsies,» uzsvēra vicemērs.
Diena jau rakstīja, ka jauns Daugavas šķērsojums ir daļa no tā dēvētā Ziemeļu koridora - aptuveni miljardu latu vērtas maģistrāles, kas šķērsotu visu pilsētu, atslogojot centru no kravām un tranzīta. Koridoru neuzcels šīs domes laikā, taču tā var izlemt, kas tiks būvēts, izsludināt konkursus un noslēgt līgumus vismaz par daļu būvniecības.
Pilsētas attīstības departaments, kas ir atbildīgs par projektu, pagaidām nevēlas publiskot augstā tilta izmaksas, jo vēl skiču stadijas ietvaros tiek strādāts pie tēriņu mazināšanas, sacīja departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa. Caur citiem avotiem Dienai izdevās noskaidrot, ka aptuvenās tilta izmaksas varētu būt virs 300 miljoniem latu. Salīdzināšanai - Dienvidu tilta pirmā kārta, nerēķinot kredīta procentus, izmaksāja 130 miljonu. Tuneli celt būtu nedaudz lētāk, taču tā ekspluatācija prasītu vairāk līdzekļu un būvniecība apgrūtinātu ostas darbību.
«Vispirms jābūt diskusijām starp speciālistiem,» norāda Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Viņš uzsver, ka deputāti lēmumu nav pieņēmuši, jo nav zināms, ko par augsto tiltu teiks, piemēram, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.
Pirmdien, informējot sabiedrību par kravu apjoma pieaugumu 19,4% gada laikā, ostas vadība minēja vēl vairākus plānus. Rīgas centrā pie Vanšu tilta iecerēts celt termināli kruīza kuģiem. Vēl neesot zināms, vai tas atradīsies Daugavas labajā vai kreisajā krastā. Pasažieru termināli, kas apkalpo prāmja līniju Rīga-Stokholma, osta iecerējusi pārvietot tuvāk Daugavas ietekai jūrā, jo prāmju atvestās kravas noslogo ielas pilsētas centrā. A.Šlesers cer, ka jauna termināļa būvniecību izdosies sākt gada laikā.
Daugavas kreisajā krastā gar dzelzceļa sliedēm paredzēts uzbūvēt jaunu ceļu uz Bolderāju, jo Daugavgrīvas šoseja nākotnē būs nepieciešama ostas iekšējām vajadzībām un apkalpos loģistikas centru Spilvas pļavās. Jauns konteineru terminālis ieplānots arī Daugavas labajā krastā Kundziņsalā. Salas dzīvojamais rajons tuvākajos desmit gados ostai nebūs interesants, taču tā ir gatava jau tagad atpirkt mājokļus no tiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi citur, sacīja A.Šlesers.
Viņš apsolīja četros gados palielināt kravu apgrozījumu brīvostā no 30 līdz 50 miljoniem tonnu gadā, runājot par kravu piesaistīšanu pamatā no Austrumiem.