3. augusta notikumi, kad pēc vairāk nekā tūkstoš cilvēku protestiem jaunais prezidents Broņislavs Komorovskis atteicās no plāniem pārvietot četrus metrus augsto piemiņas zīmi no prezidenta pils pievārtes uz netālo baznīcu, sabiedrībā iešķēluši dziļu plaisu, kas varētu novest pie laicīgās varas attālināšanās no reliģijas.
Tautas draugi
Baznīcai Polijas jaunāko laiku vēsturē bijusi ļoti nozīmīga loma. Tā tradicionāli atbalstīja pretošanās kustību svešām varām un deva patvērumu disidentiem. Komunistiskajā ērā tā nostājās Solidaritātes kustības pusē, iemantodama poļu cieņu.
Pēc L. Kačiņska un 95 citu amatpersonu nāves 10. aprīlī poļi rīkojās kā reliģiozā garā audzinātiem cilvēkiem pienākas - baznīcas bija pārpildītas, un cilvēki aizlūdza par bojāgājušo dvēseli. Arī spontāni uzstādītais krusts pie prezidenta pils ātri pārauga par svētvietu, pie kuras tika godināti katastrofas upuri.
Četrus mēnešus pēc uzstādīšanas krusts joprojām ir savā vietā, un tā pakāji rotā ziedi un sveces. Taču tā iesāktās pārmaiņas, šķiet, apturēt neizdosies.
«Krusta strīds atraisīja diskusiju par lietu, kas līdz šim bija tabu - to, ka liela daļa sabiedrības ir nogurusi no baznīcas nepārtrauktās iesaistīšanās politikā,» lietas būtību vienā teikumā aģentūrai Reuters izklāsta Sabiedrisko lietu institūta vadītājs Jaceks Kuharčiks.
38 miljonu cilvēku apdzīvotā Polija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur katoļu baznīca saglabājusi spēcīgu ietekmi politikā. Turklāt saikne ar tautu nav formāla. Statistika rāda, ka 41,5% poļu svētdienās apmeklē dievkalpojumus, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tiesa, kopš komunisma ēras sabrukuma aktīvo kristiešu skaits pakāpeniski sarūk.
Nemanāma saikne
«Krusta aizstāvjiem» pieprasot stiprināt baznīcas lomu, balsi pacēluši arī sekulārisma piekritēji, kuri nākuši klajā ar prasībām vēl kategoriskāk nodalīt abas institūcijas. Viņu vidū visaktīvākie ir jaunieši, kuri, ņemot par saziņas līdzekli socializācijas portālu Facebook, rīko protesta akcijas pie prezidenta pils, kur sevi par īstajiem poļiem dēvējošie krusta aizstāvji visu diennakti uz maiņām stāv tā sardzē. Pārsvarā sargu vidū ir pensionāres, ziņo laikraksts Wall Street Journal.
«Problēma ir tā, ka saikne starp baznīcu un politiķiem šeit pastāv tik sen, ka daudzi to nemaz nespēj saskatīt,» strīda cēloņus komentē J. Kuharčiks.
Lai arī konstitūcija jau tagad paredz valsts nodalīšanu no baznīcas, Polijā krusti redzami pie skolu, slimnīcu un pat valsts iestāžu telpu sienām. Tas ir tik ļoti pierasts, ka pat netiek uzskatīts par reliģisku simbolu. «Okupācijas laikos šis poļu identitātes simbols bija samērā drošs. Dīvainā kārtā šis apspiešanas laiku ieradums šodien brīvā valstī kļuvis par brīvas tautas simbolu,» aģentūrai AP skaidro Polijas Zinātņu akadēmijas reliģijas filozofs Zbigņevs Mikolejko.
Tomēr aizvien vairāk poļu iestājas par baznīcas lomas vājināšanu valsts pārvaldē. Nesen ARC institūta veiktā aptauja parādīja, ka 60% Polijas iedzīvotāju uzskata, ka reliģiskiem simboliem nav jāatrodas publiskās vietās. Tos atbalsta divreiz mazāk respondentu, ziņo aģentūra DPA.
Politiķu cīņu lauks
Valdošā partija - Pilsoniskā platforma, ko vada pragmatiskais premjers Donalds Tusks, vēlas distancēties no baznīcas, tādēļ uz sekulārismu tendētie pilsoņi pulcējas ap to. Taču šai iecerei pretojas konservatīvākā sabiedrības daļa un lielākā opozīcijas politiskā kustība, Jaroslava Kačiņska vadītā Likuma un taisnības partija.
Katoļu priesteris un intelektuālis Ādams Bonieckis uzskata, ka strīds par krustu skaidri iezīmējis šķelšanos sabiedrībā, kas uzskatāmi redzama arī politisko partiju atbalstā: «Ir būtiska atšķirība starp cīnīšanos par krustu un cīnīšanos ar krustu. Šis strīds rosinājis pārdomas par baznīcas lomu.»
Pateicīgo situāciju steidz izmantot kreisā opozīcija - Demokrātiskā kreisā alianse (SLD), kas jau gatavo priekšlikumu nostiprināt laicīgos standartus likumos. «Mums Polijā jāsarīko diskusija, kāda daudzās Eiropas valstīs jau notikusi,» SLD preses pārstāvis Tomašs Kalita mudināja tautiešus sekot liberālāko vecās pasaules valstu piemēram, kur baznīca ir stingri nodalīta no valsts pārvaldes.