Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +16 °C
Smidzinošs lietus
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Kubiļus tic lietuviešu racionalitātei

Finanšu krīze smagi skārusi arī Lietuvu, kā tā ir ietekmējusi ekonomisko un politisko vidi valstī?

Politisko ietekmi varēsim sajust vēlēšanās. Ekonomiskajai iespaids bijis līdzīgs kā Latvijā un Igaunijā. Mēs īpaši cietām 2009. gadā, kad piedzīvojām dziļu recesiju, taču pērn tai sekojusi laba izaugsme. Baltijas valstis sniegušas labu mācību atsevišķiem reģioniem Eiropas dienvidos, ka, lai tiktu cauri ekonomikas krīzei, vispirms jāsper fiskālās konsolidācijas soļi, jāstabilizē finanšu sistēma, sekos arī ekonomikas atlabšana.

Politiski daži no šiem soļiem nebija īpaši populāri, tāpēc cilvēki pēc četriem globālās krīzes gadiem sāk meklēt kādu, kas piedāvā vieglāku darba kārtību. To mēs redzam arī uz Lietuvas politikas skatuves - dažas partijas nāk klajā ar populistiskiem solījumiem. Es gan ticu Lietuvas cilvēku racionalitātei.

Daudzās valstīs cilvēki vēlēšanās sodījuši valdošās partijas.

Daudzās valstīs tas notika, taču ne Latvijā un ne Igaunijā. Dažas aptaujas prognozē, ka arī mūsu partiju sodīs. Man gan nācies divas reizes būt par valdības vadītāju krīzes laikā. Pirmo reizi, tas bija Krievijas krīzes gadā. Otru reizi - tagad, kad cilvēki jau noguruši no globālās krīzes ieilgšanas.

Vai Lietuva turpinās sekot taupības politikai?

Man liekas, ka galvenais akcents ir budžeta sabalansētība. Nedrīkst vēlreiz iekulties problēmās, kā 2008. gadā, kad mūsu iepriekšējās sociāldemokrātu valdības šķērdējās ar uzplaukuma laikā viegli nākušo naudu, nevis veidoja drošības spilvenu. Igauņiem veicās, ka viņiem bija Andrusa Ansipa valdība ar saprātīgu fiskālo politiku 2006. un 2007. gadā.

Ieviešot taupības pasākumus, centāmies panākt solidaritātes principus. Publiskajā sektorā samazinājām algas par 10%. Ministru un arī mana alga tika samazināta par 40%. Mēģinājām vairāk nogriezt tiem, kas saņēma vairāk. Vissliktāk klājās tiem, kuri zaudēja darbu. Bezdarbs pieauga līdz pat 15-16%.

Latvija grib ieviest eiro 2014. gadā, kāds ir Lietuvas izvēlētais ceļš?

Mūsu stratēģiskais mērķis arī ir pievienoties eirozonai. Valūta ir piesaistīta eiro, un nav citas stratēģiskas alternatīvas. Taču ir jautājums, kad būsim tam gatavi? Mūsu pirmais mērķis būtu pastāvīgi dzīvot atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. To ceram panākt šā gada beigās, nākamā sākumā.

Personīgi es esmu par eiro ieviešanu uzreiz, kad esam tam gatavi. Pie mums gan nav tik plašu debašu par to kā Latvijā, taču, iespējams, tādas sāksies pēc vēlēšanām.

Vai referendums par Visaginas AES ietekmēs politiķu lēmumus?

Tas ir konsultatīvs referendums, tajā jāpiedalās 50% reģistrēto vēlētāju. Tikai referendumā par Eiropas Savienību izdevās sasniegt šo aktivitāti. 2008. gadā referendumā 90% piedalījušos balsoja par vecās AES saglabāšanu, taču 50% līdzdalība netika sasniegta. Lai gan cilvēkiem izvēle ir ļoti vienkārša - vai nu lētāka elektroenerģija nākotnē ar jaunu AES, vai nē.

Vai Lietuvu aizvainotu Latvijas nepiedalīšanās Visaginas AES projektā?

Mums Latvijas līdzdalība ir ļoti svarīga, un ceru, ka Latvija pieņems racionālu lēmumu. Mūsu eksperti izrēķinājuši, ka Visaginas AES piedāvās elektrību par 18 Lietuvas centiem (LVL 0,036) kilovatstundā. Par vēja staciju ražotu elektrību maksājam 30 centu, par jaunajā modernajā gāzes stacijā saražoto - 35 centus, par saules enerģijas stacijās ražoto - vairāk nekā 40 centu.

Vai nu mēs būvējam savu elektroenerģijas ražošanas spēju Baltijas valstīs, kas mūs apgādā ar lētu elektrību, vai izvēlamies to ražot ar Krievijas gāzi, vai pirkt Krievijas elektrību.

Vai Lietuvas attiecības ar Krieviju saasina konflikts ar Gazprom par gāzes cenām?

Mēs negribam maksāt Gazprom cenu, kas nav pamatota, kas nav caurskatāma. Mēs maksājam par 15% vairāk nekā Latvija, Igaunija. Gazprom saka, ka tas ir tāpēc, ka prasām ieviest ES nosacījumus par iekšējā tirgus liberalizāciju, proti, sistēmas operatoru nodalīšanu no ražotāja. Viņi to atsakās darīt. Tāpēc tagad ceram, ka ES, kur ir pietiekami liela vienotība enerģētikas stratēģijā, palīdzēs atrisināt šo strīdu. Savā ziņā mēs palīdzam Gazprom ieviest jaunos Eiropas noteikumus. Lielisks piemērs ir Norvēģija. Gazprom piegādā Eiropai ap 29% te patērētās gāzes, Norvēģija - ap 25%. Taču norvēģu firmas nesūdzas par tirgus liberalizācijas prasībām.

No otras puses, šis mūsu strīds ir iemesls, kāpēc nevaram ilgi gaidīt lēmumu, kur būvēs sašķidrinātās gāzes termināli - Latvijā, Igaunijā vai Somijā. Mēs ceļam paši savu Klaipēdā, tas sāks darbu 2014. gadā. Mēs ceram, ka arī Latvija varēs izmantot iespēju iegūt alternatīvas gāzes piegādes no Shell gāzes tirgus. Tas varbūt piespiedīs Gazprom piekrist mainīt cenu politiku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?