Rubenē dzīvo ap 500 iedzīvotājiem, bet nevienam nav Indriķis vārdā. Latvijā pavisam reģistrēti 78 Indriķi, un šosvētdien viņiem ir vārdadiena. 12. jūlijā Indriķus svinēs arī Kocēnu novada Rubenē - pirmo reizi ar pasākumu Indriķa diena. Ar vēsturi ir jālepojas.
Ideja par šādu pasākumu briedusi jau sen. Decembrī Kocēnu novada dome parakstīja nodomu protokolu ar Rubenes evaņģēliski luterisko draudzi, Vidzemes Augstskolu un Lutera akadēmiju par savstarpēju sadarbību Rubenes kultūrvēsturiskā centra ilgtspējīgā attīstībā, sekmējot kultūras, izglītības, ekonomisko un sociālo aktivitāšu īstenošanu. «Rubene ir brīnišķīga vieta, kuru vajag popularizēt, jo tai ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Rubenē XIII gadsimta sākumā dibināta viena no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm. Tās dibinātājs un priesteris bija Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis). Viņš sarakstījis bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju - Indriķa Livonijas hroniku,» stāsta Kocēnu novada domes attīstības nodaļas vadītāja Eva Eglīte.
Indriķa dienas svarīgākie notikumi risināsies baznīcā, kas pati par sevi ir interesanta celtne. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, tagadējo izskatu tā ieguvusi 1739. gadā, ietverot XIV gadsimtā būvētās baznīcas altārdaļu. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, XVIII gadsimtā rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ījaba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.
Indriķa dienā Rubenes pamatskolā notiks konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu Rubenē satiekas pagātne un nākotne. Konferencē Dr. habil. theol. Leons Taivāns uzstāsies par tēmu Indriķa hronika, kristietība, Latvijas valstiskums, Dr. theol. Guntis Kalme runās par tēmu Indriķa Dievs - krustnešu vai Bībeles Dievs?, savukārt Upsalas Universitātes lektors Dr. phil. Jūakims Hānsons vēstīs par interpretācijas pieredzi un Indriķi dažādos skatījumos.
«Pēcpusdienā plkst. 16.30 sāksies saviesīgā daļa brīvā dabā - pasākums gardēžiem Mielasts pie Indriķa. Aicinājām šefpavāru Valteru Zirdziņu, kurš savu karjeru sāka Kocēnu novadā. Viņa Rīgas restorāns ir populārs ar neparastiem latviešu virtuves ēdieniem. Indriķa dienā viņš cienās ar ēdieniem, kurus pagatavos pēc senajām receptēm modernā risinājumā. Starp citu, 1795. gadā Rubenē drukāta pirmā pavārmākslas grāmata latviešu valodā,» palepojas E. Eglīte un zina teikt, ka tās oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Par šo pavārgrāmatu Indriķa dienas konferencē stāstīs Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Plānots, ka Indriķa diena Kocēnu novada Rubenē notiks ik gadu.