Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Kungi un kalpi

Kvalificēts, likumpaklausīgs civildienests jeb ierēdniecība ir valsts pārvaldes pamats. To noliegt būtu tikpat aplami, cik noliegt to, ka birokrātija bieži tiek pelta un krietna daļa vainas par sabiedrības negatīvo attieksmi ir jāuzņemas pašiem ierēdņiem, kam likuma burts nereti šķiet svarīgāks par likuma garu.

Taču vēl ļaunāk ir tad, ja ierēdniecība tiek kritizēta ne tik daudz par pārlieku formālismu, cik par attieksmi. Varbūt ierēdņu izpratne par viņu pienākumiem ir iekodēta jēdzienos, kas tiek lietoti, lai apzīmētu civildienestam piederīgos? Piemēram, krievu valodā ierēdņu apzīmēšanai lietotais vārds ir atvasināts no vārda, ar kuru tiek apzīmēta dienesta pakāpe, kas vedina uz secinājumu, ka piederība ierēdniecībai jau uzliek pienākumu kāpt pa karjeras kāpnēm arvien augstāk. Savukārt dažās citās valodās civildienestam piederīgos sauc par kalpotājiem. Un tas jau uzliek pavisam citus pienākumus, nepārprotami norādot, ka ierēdņa galvenais uzdevums ir kalpot sabiedrībai, pilsoņiem. To, ka arī Latvijas sabiedrībai tīkamāka šķistu amatpersonu kalpošana, nevis kāpšana pa civildienesta vai politiskās karjeras kāpnēm, gana skaidri apliecina ieraža tautas priekšstāvjus deputātus saukt par tautas kalpiem. Taču nedz ierēdniecība, nedz priekšstāvji šīs gaidas neattaisno.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas iegūto datu gūzma lieku reizi apliecina to, ko ierēdniecības un arī deputātu darba devēji - sabiedrība jeb vienkāršie iedzīvotāji - jau sen nojauta. Proti, to, ka sabiedrības kalpi dzīvojuši un daudzi arī tagad turpina dzīvot labāk nekā tie, kam viņi it kā kalpo.

2008. gada decembra naktī, kad tika pieņemti pirmie pērngada budžeta grozījumi, Saeimas deputāti lēma, ka valsts institūciju atalgojuma fonds ir samazināms par 15%. Izrādījās, ka, ja Latvijai nepieciešams saņemt starptautisko aizdevumu, pāris stundās ir iespējams pieņemt gan lēmumu par daudz kritizēto vadības līgumu likvidēšanu, gan būtiski ierobežot pabalstus, kas ierēdņiem tika izmaksāti saistībā ar bērnu piedzimšanu. Ceturtās atmodas tautas armijas aktīvista Neo regulāri publiskotie dati par atalgojumu dažādās ministrijās liecina, ka ministrijās strādājošo atalgojums ir krietni sarucis, kaut arī daudzos gadījumos vēl arvien ir visai dāsns. Taču mazliet citāda aina paveras, ielūkojoties Saeimas deputātu iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās. Daudziem vēl svaigā atmiņā palicis fakts, ka pērnā gada nogalē deputāti bez diskusijām nolēma, ka šogad viņu algas tiks iesaldētas, proti, saglabātas pērnā gada līmenī. Taisnojoties par šādu lēmumu, vairāki deputāti strikti uzsvēra: mūsu algas jau ir gana samazinātas. Pašu deputātu iesniegtajās deklarācijās sniegtās ziņas gan liecina, ka viņu algu samazinājums ne tuvu nav tik liels kā skolotājiem vai mediķiem, kuru algas atsevišķos gadījumos samazinājušās pat uz pusi. Tā, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš publiski sūrojies, ka Latvijas parlaments ir vistrūcīgāk atalgotais visā Eiropā, pērn algā saņēmis tikai par aptuveni 3% mazāk nekā 2008. gadā. Arī «ierindas» deputātu saņemtais atalgojums nav sarucis kaut par piektdaļu. Jura Dalbiņa (TP) atalgojums saskaņā ar deklarācijā sniegtajām ziņām ir samazinājies par aptuveni 9%, Sarmītes Ķikustes (JL) atalgojums - par aptuveni 11%, bet Anda Kāposta (ZZS) - par aptuveni 12%. Ikviena deputāta ienākumus papildinājušas arī kompensācijas - gadā katrs saņēmis vairākus tūkstošus latu.

Turklāt atšķirībā no ierēdņiem deputāti arī nav iekļauti tā dēvētajā vienotajā atalgojuma sistēmā, kas ievieš kaut vai nelielu skaidrību valsts pārvaldes un daudzu sabiedriskā sektora profesiju algu labirintos. Pat pērnā gada nogalē publiski solītais, ka vēl šopavasar Saeimas Kārtības rullī varētu tikt veikti grozījumi, lai vismaz mainītu pabalstu izmaksas sistēmu tiem, kurus šoruden vēlētāji «izbalsos», ir piemirsts. Žēl, ka tā, jo tautas kalpu darba devēju - sabiedrības - uzticēšanos deputātu solījumiem tas, protams, nevairo.

Rūgtumu, kuru daudzi izjūt, kārtējo reizi dzirdot vēstis par ierēdniecības un ievēlēto amatpersonu lielajām algām, noteikti nevar skaidrot tikai ar aizspriedumiem vai skaudību. Galvenais iemesls ir pavisam cits - darba devējiem nav nekādas pārliecības, ka viņu kalpi vai kalpotāji savu algu ir godam nopelnījuši, strādājot pēc labākās sirdsapziņas. Kamēr likumdevēju, izpildvaras un arī tiesu varas pārstāvji nespēs savus darba devējus pārliecināt par pretējo, aizspriedumi pret lielu algu maksāšanu tautas un likuma kalpiem tikai augs augumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?