Kunskapskola (Kunskapsskolan) tulkojumā no zviedru valodas būtu dēvējama par zinību skolu. Gadsimtu mijā sāka darboties pirmās kunskapskolas, kas pieder privātam uzņēmumam, un nu jau tīkls paplašinājies līdz 34 skolām visā Zviedrijā, kurās kopumā mācās vairāk nekā 10 000 skolēnu. Skolu tīkls turpina paplašināties - plānots atvērt jaunas skolas Zviedrijā, kā arī izplesties starptautiski. Jau tagad ir trīs skolas, kas izmanto kunskapskolas izglītības konceptu, Anglijā, kā arī viena skola Ņujorkā, stāsta uzņēmuma Kunskapsskolan Education izpilddirektore Sesīlija Karnfelde.
Kunskapskola Enskēdē (tā ir Stokholmas pilsētas daļa) iekārtota visai kompaktās telpās pārņemtā biroju ēkā, skola arī īrē netālu esošu sporta zāli. Kunskapskolas Ērebro filiāle esot jaunbūvētā ēkā, bet vairumā gadījumu izglītības iestādes iekārtotas pārņemtās ēkās, kas pielāgotas mācību procesam.
Kunskapskolas Enskēdes filiālē mācās pustūkstotis skolēnu no 6. līdz 9. klasei. Katru gadu skola 6. klasē uzņem aptuveni 130 skolēnu, un vēl ap 100 skolēnu paliekot «aiz strīpas», jo skolai neesot fizisku iespēju viņus uzņemt. Skola nevilina ar ļoti modernu aprīkojumu, taču kunskapskolu no citām atšķir tās mācīšanas pieeja. Skolas pamatmērķis ir nodrošināt katram skolēnam individuālu izglītību. Kā tas izpaužas? Katra semestra sākumā notiek individuālās attīstības sarunas ar skolēnu un viņa vecākiem. Šajā sarunā piedalās skolēna mentors, viens no skolotājiem. Viņš jau pirms sarunas ir konsultējies ar citiem skolotājiem un var piedāvāt mērķus, kas skolēnam semestra gaitā jāsasniedz katrā mācību priekšmetā. Tā kā skolēni ir atšķirīgi, arī viņu sasniedzamie mērķi atšķiras, skaidro skolas direktors Kristians Vitels.
Pēc tam, kad skolotāja, skolēna un vecāku starpā ir panākta vienošanās par skolēna semestra mērķiem, ik nedēļu notiek darbs pie konkrētāku mērķu formulēšanas. Katram skolēnam reizi nedēļā ir 15 minūšu individuāla saruna ar mentoru, kuras laikā viņi kopīgi nosaka nedēļas mērķus katrā mācību priekšmetā. Piemēram, mērķis matemātikā var būt izlasīt trīs lapas un iemācīties aprēķināt kvadrāta laukumu, to ilustrē K. Vitels. Katru dienu mazākās grupiņās kopā ar mentoru skolēni pārspriež, kā noteiktos mērķus sasniegs konkrētajā dienā. Kādas nodarbību telpas stūrī sastopam devītklasnieku Nilsu Agnasu, kurš dzīvo tikai piecu minūšu attālumā no skolas, taču to izvēlējies labo atsauksmju dēļ. Nilss esot apmierināts ar veidu, kā skola strādā, un ka viņam ir sava «personīgā skolotāja».
K. Vitela teiktais liecina, ka kunskapskolai ir arī sava mācību satura koncepcija. Piemēram, sociālās zinātnes un dabaszinātnes skolā mācot integrēti. K. Vitels var minēt piemēru: «Ja fizikā mācās par binokļiem, tad sociālajās zinātnēs lasa par iekarotājiem un kāpēc viņiem ir vajadzīgi tālskati. Dabaszinātnēs runājam par atklājumiem, sociālajās zinātnēs - kāpēc šie atklājumi ir būtiski cilvēku dzīvē.»
Kunskapskolā nav noteikts nedz mācību stundu sākuma un beigu laiks, nedz stundu garums. Turklāt kunskapskolā daļa nodarbību ir mācību stundas, bet daļa - darbnīcas, kur skolēni nodarbojas katrs ar saviem uzdevumiem brīvākā vidē. Skolēniem ir atšķirīgs dienas plāns, tāpēc vienmēr kādai daļai jauniešu būs starpbrīdis, bet citi tikmēr būs nodarbībās. Arī Dienas viesošanās laikā var novērot: kamēr daļai skolēnu skolas kafejnīcā ir sociālo zinātņu nodarbība, citi turpat staigā garām, jo viņiem ir pārtraukums. Tas nozīmē, ka skolēniem pašiem jāmācās plānot savu darbu.
Turklāt visi skolēni nepilda vienu un to pašu uzdevumu un pat neapgūst vienu un to pašu tēmu, jo daļa jau tikuši tālāk, citi ne tik tālu. Redzams, ka bērni pie uzdevumiem strādā vienatnē vai mazākās grupiņās un skolotāji viņus konsultē. Visiem skolēniem ir noteikts mācību satura minimums, kas jāapgūst, bet spējīgākie skolēni var apgūt krietni vairāk.
Šāds mācīšanas modelis nozīmē, ka ir jābūt ciešai komunikācijai starp skolotājiem. Priekšmetu skolotāji un mentori skolēnu veikumu apspriežot katru rītu un pēcpusdienu. «Piemēram, mentors priekšmetu skolotājam var teikt - šim skolēnam vajag vairāk palīdzības, vai tu viņam vari pievērsties rīt,» skaidro K. Vitels. Skolai ir savs mācību portāls, kur skolēni un vecāki var redzēt, kas viņiem katrā priekšmetā jāapgūst, uzdevumi, lasāmie teksti, ir iespējas apskatīties atzīmes un skolotāju komentārus. Portāls ir arī viena no iespējām, kā visu kunskapskolu grupas pedagogi var apmainīties ar uzdevumiem un mācību metodēm.