Pirmās maiņas nozīmību var uzskatāmi saskatīt arī pārlapojot spēlētāju pienesumu citās komandās. Piemēram, zviedriem trijnieks: Lui Ēriksons - Henriks Zeterbergs - Johans Francens sešās spēlēs pa trim iekrājuši 26 (!) rezultativitātes punktus. Arī norvēģu lieliskais sniegums lielā mērā ir saistīts ar viņu līderu plosīšanos laukumā. Patriks Tūresens palika otrā plānā SKA sastāvā Gagarina kausa izcīņā (15 spēlēs 6 (2+4) punkti), turpretī Stokholmā ir neapturams - sešās spēlēs jau divkārša KHL izslēgšanas spēļu norma - 12 (5+7) punktu. Līdzīga aina atklāsies, ieskatoties citu komandu individuālajā statistikā.
Latvijas valstsvienībā iesākumā līdera lomu uzņēmās jaunais Miks Indrašis, tādējādi attaisnojot savu iekļaušanu pirmajā maiņā, tomēr turpinājums nav sekojis. Izvērtējot pirmās maiņas sniegumu, vairāk gan uzmanība būtu jāvērš citu virzienā. Miķelis Rēdlihs jau otro gadu pēc kārtas Rīgas Dinamo ir vilcis līdera vezumu Gagarina kausa izcīņā (attiecīgi pērn 9 (3+6) un šogad 10 (2+8) punkti), toties valstsvienībā ir palicis otrajā plānā. Kopš Rīgas Dinamo spēlē KHL, M. Rēdlihs četras reizes ir spēlējis pasaules čempionātā un 21 spēlē guvis tikai divus vārtus. Līdzīga statistika ir Jānim Spruktam - 24 pēdējās spēlēs PČ arī divas ripas.
Kur problēma? Kapteinis Sprukts pēc zaudējuma Dānijai skaidru atbildi nedeva, norādot uz acīmredzamo, ka sausuma periods ieildzis. Treneris Teds Nolans pēc pēdējā mača šo rindu autoram atzina, ka līderu sniegumā ir ļoti vīlies. «Viņiem jāsaprot, ka savas valsts izlasē jāspēlē tikpat labi kā KHL.»
Ar Indraša iekļaušanu pirmajā maiņā Nolans vienu drosmīgu lēmumu pieņēma. Varbūt pienācis laiks nākamajam?