Fotogrāfijas paraksts vēsta: «Valmierietis Māris Štrombergs šogad uzvarēja UCI BMX kausa izcīņā.»
Kurš no šiem fotogrāfijā redzamajiem puišeļiem ir Māris Štrombergs, šodien droši varētu pateikt tikai viņa draugi un radinieki, jo norādes, no kuras puses skaitīt, parakstā nav. Iespējams, arī Dienas sporta lapas redaktori nav zinājuši, kurš īsti tur ir tas Štrombergs - centrālais ar karogu rokā vai tas, kurš pacēlis balvu virs galvas. Katrā ziņā divkārtējā olimpiskā čempiona vīrišķos vaibstus, kurus tagad pazīst visa Latvija, te vēl skaidri nemana nevienā no deviņgadīgajiem puikām, tikai prieku acīs par pirmajām uzvarām. Tomēr, veroties šajā 16 gadu vecajā fotogrāfijā, dažs labs tālaika potenciālais reklāmdevējs droši vien nožēlo, ka toreiz nenoreaģēja uz raksta aicinājumu pieteikties sponsora godam. Viņiem par aizbildinājumu jāteic, ka raksts gan nedod pat mājienu par iespēju redzēt savu reklāmu uz nākamo olimpisko čempionu krekliem. Var just, ka raksta autors apzinājies: 1996. gadā BMX Latvijā daudziem vēl ir svešs jēdziens. Izskaidrojis sporta veida būtību un atšifrējis abreviatūras BMX nozīmi, Siliņš raksta: «Sacensību dinamiskums, relatīvi īsais, bet ļoti saspringtais cīņas laiks ir guvis lielu atsaucību jaunatnes vidū pasaulē. Arī Latvijā.»
To, ka pirmā īstā BMX trase tapa Valmierā 1988. gadā, tagad droši vien zina katrs Latvijas skolnieks. Izrādās, jaunā sporta veida sākums Latvijā tika likts Saldū - 1987. gadā Vigo Kārkliņa vadībā. Drīz tika nodibināta Latvijas BMX federācija - pirmā starptautiski atzītā sporta federācija pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. «Tas bija laiks, kad entuziasms Latvijā bija tik liels, ka gandrīz no jauna sākām izgudrot jaunu velosipēdu,» Siliņš atklāj, ka 1991. gadā braukt gribētāju skaits jau pārsniedzis pustūkstoti un vienubrīd bijuši pat 26 BMX klubi, «bet vēlāk ieinteresēto entuziastu pamatnodarbošanās virziena maiņa par labu izdzīvošanai» bijusi par pamatu vairāku klubu darbības beigām. Palikušie turējušies uz puiku vecāku entuziasma. 1996. gadā lielākos panākumus Latvijai bija guvuši tikai jaunāko grupu zēni, kuru izaugsmi tobrīd ierobežoja lielie ceļa izdevumi uz starptautisko sacensību vietām.
Tagad mēs zinām, ka sponsori atradās. Bet 1996. gadā Mārim Štrombergam līdz savam lielās slavas gadam, kopš kura preses fotogrāfijās viņu vairs neviens lasītājs nejauc ar kādu citu, vēl bija jāaug un jāminas 12 gadu.