Mēs jau sen zinājām, bet nu «drīkstam» teikt skaļi, ka šos savus trumpjus viņi lika lietā grupā Cosmos, ar katru jaunu koncertšovu spējot atkal priecēt pat brīžos, kad likās: nu ko gan tas Cosmos mums vēl tādu parādīs, lai pārsteigtu? Taču katru reizi no jauna tas perfekti izdevās, un nav brīnums, ka grupas spilgtākajiem dalībniekiem Jānim Šipkēvicam un Reinim Sējānam šis scenārijs jau bija apgūts lauciņš, kurā varbūt kādreiz ar svaigiem spēkiem atkal atgriezties, turklāt iekārtot arī kādu blakus «mapīti». Un tas aizgāja uz urrā! Jo latviešiem tuva grupa ir Sigur Rￃﾳs ar Jonsi, bet Instrumentos ir gan Šipsi, gan Reinsi. Tāpat kaut kādai daļai publikas nav vienaldzīgi Take That tipa kolektīvi, un daža laba kompozīcija ir īstā boys band garā. Pamatu hitam Peace paķert no Pērkona arhīviem ļauj radu būšana - Reiņa tēvs ir Pērkona ģitārvīrs Leons. Un vēl tās pandas! Kurš gan nemīl visādus kustoņus?
Sapņu fabrikas koncerta iesākumā uz skatuves kāpj Toms Grēviņš, kura dīdžeja sets šoreiz papildināts ar igauņu bundzinieku. Un ja ejam tālāk, kāpēc lai nesapulcētu uz skatuves veselu mūziķu un šovmeņu pulku, kas priecē acis? Nē, tas neies cauri - tad taču dīdžejs kļūs lieks pats savā šovā.
Iesildītājmeitenes Īrisas parādīšanās uz skatuves un pirmā dziesma pilnīgi apbur! Kāpēc mums no igauņiem tiek potēts smadzenēs Tanels Padars? Tāds vokāls! Tas apmierina vai katra vīrieša apslēptākās fantāzijas - acīmredzami pieaugusi meitene, kura dzied kā mazgadīga čiepiņa, spēlējoties ar klucīšiem pie nesen pamestās redeļu gultiņas. Jā, protams, viņas sniegums nav nekas jauns, un daudzi to jau pamatoti paspējuši nosaukt par plaģiātu, piesaucot Džoanu Ņūsomu un CocoRosie, bet šādu dziedāšanas stilu jau senāk piekopusi Keita Buša un April March, ja palūkosimies tālāk sešdesmitajos, tad būs vēl. Ilgāk par pāris dziesmām Īrisa gan interesi noturēt nespēj, bet tas ir pieredzes trūkums.
Instrumenti sāk koncertu, būdami savā jomā ne mazāk viedi kā iesildītājas soģi - nekādu bliezienu pa hitiem, bet gregorisko un tibetiešu dziedājumi no Reinsi puses, kam seko Šipsi falsetā dziedāta senlaicīga dziesma, kādas dzirdētas Cosmos repertuārā un prātā nāk doma, ka līdz ar masku krišanu varētu notikt Instrumentu un Cosmos «apvienošanās» šovs, kurā visi draudzīgi uzdziedāsim par pasaules galiņu. Bet nē - brīdī, kad jau kļūst garlaicīgi (kas neapšaubāmi bija scenārija plāns), priekškars krīt un atklājas roka trio (bungas, ģitāra, bass) pandu maskās, no kurām pats duets nu atbrīvojies pilnībā.
Par perversu klaunu nogrimētais Reinsi tagad vairāk laika pavada pie sintezatora, nevis pie bungām, lai Šipsi var izvērsties kā galvenais vokālists, parādoties te vienā, te otrā skatuves pusē un atbrīvojoties pat no stulbās melnās parūkas, kas sen vairs nepilda savu sākotnējo sejas slēpšanas lomu. Reinsi galvenais uznāciens ir viņa jau Cosmos redzētā apskaužamā dejotprasme, kad beidzot pat visneattapīgākajiem ir skaidrs, ka TAS ir Reinis Sējāns. Ģitārista pacelšanās gaisā un dzirksteļu stabi, jau Piena festivālā izspēlētais joks ar Filipa Kirkorova elsojošo «aizkadra» vokālu un tam sekojošo puspliko plastisko dāmu skatuves priekšā. Un vislielākie hiti - Apēst tevi un Zemeslodes pašās beigās kā gandrīz jau atņemts, bet tomēr iedots saldais ēdiens, kas gardi nočūkst cerību pelnos. Noteikti gaidīsim Instrumentus vēl, un ne vien kā atbalstošo radiostaciju pārmērīgas centības izraisīta pieraduma rezultātu.