Pilotiem no pirmajām vietām bija jāsāk ar lietotām mīkstā sastāva riepām, kuras jau pēc pāris apļiem zaudēja savas īpašības. Šāds risinājums Fetelam ļāva mīksto riepu komplektu uzlikt tikai sacīkstēs pēdējos apļos, kad mašīna ir viegla un nenoplēš riepu gumiju tik strauji. Red Bull taktika gandrīz nostrādāja - Fetels pēdējos apļos septiņjūdžu zābakiem kājās noķēra trešajā vietā esošo Luisu Hamiltonu, tomēr apdzīt nepaguva. Lielā mērā Fetels šo cīņu par pjedestālu zaudēja jau pirmajos apļos, kad, startējot no pirmā desmita beigām, iekļuva blīvā satiksmē.
Lai arī atšķirīgās stratēģijas ir priekšnoteikums aizraujošai sacīkstei, Red Bull un Fetela stratēģijas neizdošanās šoreiz sagādā zināmu gandarījumu. Ne jau tāpēc, ka man būtu antipātijas pret trīskārtējo pasaules čempionu un vienu no mūsdienu talantīgākajiem pilotiem. Ja taktika ar nepiedalīšanos trešajā kvalifikācijas kārtā ir veiksmīgāka par godprātīgu lidojošā apļa veikšanu, tad drīzumā varēsim sagaidīt ļoti klusas un bēdīgas pēdējās 15 minūtes kvalifikācijā. Protams, tā nav Red Bull vai Fetela vaina, ka esošie noteikumi mudina tā rīkoties, tomēr FIA nāksies apsvērt variantus, kā piespiest pilotus doties trasē. To varētu panākt, piemēram, ieviešot 107% apļa laiku noteikumu arī izšķirošajā kvalifikācijas kārtā.
Savukārt visiem skeptiķiem, kas smejas par Formula 1 jauno modi, kad nākas sadalīt spēkus, taupīt riepas un nebraukt ar pilnu ātrumu, atgādināšu, ka savulaik turbo ēras laikā, kuru uzskata par Formula 1 zelta laikiem, pilotiem arī nācās rūpīgi izsvērt, kurā brīdī uzbrukt un kurā taupīt degvielu un riepas. Vēsture atkārtojas.