Arī viņa šovasar bija iesaistījusies Lattelecom projektā Pieslēdzies, Latvija! un apguvusi datora lietošanas prasmes. Kopumā šogad tās mācījušies 6680 senioru - tas ir četrreiz vairāk nekā pērn. Paši seniori atzīst, ka projekta lielākie ieguvumi ir pieeja informācijai, pašapziņas celšana un vientulības mazināšana. Vandas kundze apstiprina - vienai dzīvojot, esot garlaicīgi: «Tā bija laba iespēja. Turklāt nekad nav par sliktu iemācīties ko jaunu!»
Pieslēgties pasaulei
«Šogad panākts brīnišķīgs rezultāts, pārsniedzot optimistiskākās prognozes. Esmu no sirds lepns par šiem cilvēkiem, kas 60, 70 un pat 80 gadu vecumā ir gatavi pārvarēt digitālo plaisu, kas šķir viņus no pilnvērtīgas dzīves!» atzina projekta iniciators, Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Pateicībā par ieguldīto darbu un entuziasmu senioru apmācībā novembrī Rīgā un vairākās Latvijas pilsētās notika Pieslēdzies, Latvija! noslēguma pasākumi, godinot skolotājus, skolu direktorus, projektā iesaistītās pašvaldības un seniorus. Rīgā noslēguma pasākumā labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka šis projekts apgāž vairākus stereotipus - gan to, ka senioru vecumā cilvēki kļūst neaktīvi un nevar iemācīties neko jaunu, gan to, ka uzņēmumiem rūp tikai peļņa un visas labās lietas maksā dārgi. «Šis projekts palīdz senioriem pieslēgties pasaulei, pieslēgties cerībai, pieslēgties gaismai,» teica I. Viņķele.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzvēra konkurētspējas lomu: «Rīgā 50 un vairāk gadu ir aptuveni trešdaļai iedzīvotu, tas ir liels skaits. Senioriem tā ir ļoti svarīga uzdrošināšanās no darbaspējas vecuma palielināšanās un konkurētspējas viedokļa. Rīgas dome ir gatava projektā līdzdarboties arī turpmāk, lai šis sociālais aspekts un cilvēku drošības sajūta IT laikmetā pieaugtu.»
Kļūt zinošākam
Apmācīto senioru veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa respondentu (28,6%) kā lielāko projekta ieguvumu min iespēju kļūt zinošākam par notiekošo Latvijā un pasaulē. Otrs lielākais ieguvums, kuru min vismaz katrs piektais seniors, ir pašapziņas celšana un piederības sajūtas vairošana sabiedrībai (23,2%). Tāpat piektdaļa senioru uzsvēruši, ka pēc datorprasmju apguves viņi kļuvuši sociāli aktīvāki, biežāk sazinās ar tuviniekiem, jūtas modernāki un spēj rast labāku kontaktu ar citām paaudzēm.
Atbildot uz jautājumu, kā seniori izmanto datoru pēc apmācību kursa apmeklēšanas, visbiežāk minētā atbilde ir informācijas meklēšana internetā (15,5%), nākamās populārākās atbildes ir ziņu lasīšana internetā (13,9%), e-pastu rakstīšana (13,6%), rēķinu apmaksa internetbankā (12,1%), sociālo portālu lietošana (piemēram, Draugiem.lv, 8,8%). Tāpat seniori norādījuši, ka jauniegūtās prasmes izmanto saziņai caur Skype, iepirkumiem interneta veikalos, YouTube video aplūkošanai un datorspēļu spēlēšanai.
Aptaujas dati liecina, ka aktīvākā senioru vecumgrupa, kuri apmeklējuši datorkursus, ir 56-75 gadus jauni cilvēki (gandrīz 70% no kopējā senioru skaita). Katram ceturtajam projekta dalībniekam bija 50-55 gadi, savukārt vairāk nekā 6% dalībnieku bija pārkāpuši 76 gadu slieksni. Vecākā projekta dalībniece bija Aina Rodrigesa-Mata, kura nupat nosvinēja 94 gadu jubileju. Kā viņa apliecināja Senioru Dienai - tieši vecumā svarīgi uzturēt mentālo aktivitāti.