Nebūsim naivi - iegūt iespējami labāko tiesībsargu mums diezin vai izdosies. Saeimas vairākums baidās no profesionāla, pieredzējuša un sabiedrībā populāra kandidāta, jo tāds ātri vien norādītu uz viņu darba zemo kvalitāti. Tas gan nenozīmē, ka no izvirzītajiem pretendentiem kāds nākotnē nevarētu par tādu kļūt.
ZZS un Saskaņas centra politiskā tirgus rezultātā (tā Vienotības S. Āboltiņa LTV) izvirzītajam mazpazīstamajam Jurim Jansonam ievēlēšanas gadījumā vēl ilgi nāksies pierādīt, ka nav nekāds zaļzemnieku darba zirgs, kam jāgādā par viņu saimnieka īpašajām tiesībām nenokļūt aiz restēm.
Turklāt Jansona kungam jārēķinās, ka šīs nav nekādas laulības, kur visiem tiem, kam pret tām kas iebilstams, jārunā pirms to slēgšanas, bet pēc tam jāklusē mūžīgi. Tas, ka pagātne nevainojama, nenozīmē, ka sabiedrība būs iecietīga pret nepamanāmību («Vilnītis II»?) un, vēl jo vairāk, - pret darbošanos kādu politisko spēku interesēs.
Pieredzes dēļ labāka kandidāte ir tiesnese Anita Kovaļevska. Tā kā balsojums būs aizklāts, varbūt kādam deputātam ierunājas Latvijas politikā ātri pazaudējamā lieta - sirdsapziņa, un iegūstam labāko no diviem iespējamiem tiesībsargiem.
Taču savs ieguvums būs jebkurā gadījumā. Ja ievēlēs Jansonu, tad būs skaidrs, ka deputātu vairākums vēlas, ja arī ne gluži lielāko kretīnu, tad tomēr ne to labāko sabiedrībai. Ja amatā iecels Kovaļevsku, ir cerības, ka arī prezidenta krēslā pēkšņi nenonāks kāds jauns dzīvnieku fabulu tēls.