Viens no veiksmīgākajiem privatizācijas gadījumiem Latvijā ir Latvijas gāze (LG), un ieguvēji no tā bijuši daudzi. Valsts ieguva 57 miljonus latu, kopš 2000. gada nodokļos tā saņēmusi aptuveni 300 miljonus. LG privatizācijā vieni no lielākajiem ieguvējiem bija iedzīvotāji, ar sertifikātiem iegūstot uzņēmuma akcijas, kas vēlāk tika realizētas biržā par ievērojamām summām. Kopumā privatizācijas gaitā iedzīvotāji realizēja 6,9 miljonus sertifikātu ar nominālvērtību 194 miljoni latu.
Situācija deviņdesmitajos gados bija sarežģīta - ik gadu parāds dabasgāzes piegādātājiem bija desmitos miljonu dolāru, kas draudēja ar piegāžu pārtraukumu. Valsts uzņēmums LG noformēja Latvijas Bankas un Pasaules Bankas kredītu finanšu saistību izpildei. Valsts šīs saistības nespēja pildīt, un līdz ar LG privatizāciju uzņēmumam un valstij radās iespēja parādus dzēst.
No PSRS pārņemtā gāzes apgādes infrastruktūra neatbilda laikmeta un tehniskajām prasībām, gāzesvadi un iekārtas bija novecojušas, savukārt līdzekļu investīcijām valstij nebija. Tas radīja piegāžu un drošības draudus. Savukārt kopš uzņēmuma privatizācijas infrastruktūras modernizācijā un attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 miljoni latu.
Tieši veiksmīga investoru izvēle nodrošināja uzņēmuma attīstību un piegāžu drošību. Par uzņēmuma īpašnieku kļuva kompānija Gazprom, kas ir ne vien lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropas valstīm, bet arī lielākā dabasgāzes ieguves kompānija pasaulē. Par otru stratēģisko investoru kļuva tagadējais E.ON Ruhrgas International GmbH, kas ir viena no lielākajām Rietumeiropas energokompānijām. Kā trešais akcionārs vēlāk pievienojās SIA Itera Latvija, kas ir viena no lielākajām Krievijas neatkarīgajām dabasgāzes kompānijām ar savām atradnēm.
Apgūstot Vācijas akcionāru pieredzi, tika reorganizēts uzņēmums, sakārtota finanšu plūsma, bet Gazprom vislabāk pārzināja gan krātuves uzbūvi, gan kopējo gāzes apgādes infrastruktūru reģionā, esot tās būvētājs PSRS laikā.
Atbildot uz izskanējušajiem viedokļiem, ka LG privatizācija bija kļūda, nepieciešams iztēloties, kāda būtu situācija, ja uzņēmums paliktu valsts īpašumā vai arī par tā īpašniekiem kļūtu finanšu iestādes. Ne valstij, ne arī finanšu fondiem nav tādas kompetences, lai pieņemtu sarežģītus un atbildīgus uz tehnoloģijām balstītus ilgtermiņa lēmumus. Savukārt valsts politikai ir virkne aizspriedumu pret Krievijas uzņēmumiem, kas sadarbību padarītu par neiespējamu.
Tāpat šobrīd skaļi runāt par uzņēmuma sadalīšanu pēc Lietuvas piemēra ir aplami un pat divkosīgi, jo par dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu līdz 2014. gadam 2009. gada beigās nobalsoja 87 Saeimas deputāti! ES to pieļauj, jo apzinās, ka uzņēmuma sadalīšana vidē bez alternatīviem piegādātājiem rada papildu izmaksas un ietekmē gala cenu patērētājiem.
Jāatceras, ka LG ir pilnībā regulēts uzņēmums, kas nodrošina uzņēmuma lēmumu caurskatāmību. Privatizācijas rezultātā LG ir biržas dalībnieks, un uzņēmums ievēro labus pārvaldības principus un atklātību - jebkurš interesents var iepazīties ar uzņēmuma darbību un veikt savus spriedumus par uzņēmumu un tirgu kopumā.
*A/s Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks