Baidās, ko teiks citi
Jautājums par kritisko demogrāfisko situāciju Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, un svarīgākais aspekts šī jautājuma kontekstā ir sieviete un viņas veselība, uzskata profesore Ilze Vīberga, medicīnas doktore, pētījuma Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013. gads) vadītāja. «Sievietei ir lemta neparasta bioloģiskā spēja ieņemt, iznēsāt un dzemdēt bērnu. Taču bez šīs spējas pastāv arī sievietes kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad dzīves laikā kļūt par māti. Mūsdienīgas - ar ko saprotam ilgtermiņa maksimāli drošas, efektīvas un ērtas kontracepcijas, par kuras lietošanu nav jāatceras ikdienā,- izmantošana ir labākais veids, kā sievietei pašai plānot savu dzīvi - izglītību, karjeru, laiku ģimenei un bērniem. Iespēju kontracepcijas jomā ir daudz, diemžēl Latvijā sievietes atšķirībā no attīstītajām pasaules valstīm šīs iespējas pagaidām neprot izmantot savā labā,» atzīst I. Vīberga.
Viņasprāt, ir utopiski cerēt, ka grūtniecības pārtraukšanas procedūras jeb abortus Latvijā izdosies izskaust vispār. Taču būtu jātiecas uz to, lai mākslīgo abortu skaits kļūtu pēc iespējas mazāks - nevis aizliedzot vai biedējot, bet informējot un izglītojot par izsargāšanās iespējām. Jo daudzi pāri Latvijā savu seksuālo dzīvi joprojām balsta nevis uz drošām, bet maz efektīvām kontracepcijas metodēm un cerību, ka gan jau šoreiz izspruksim sveikā. Par nevēlamu grūtniecību un kontracepcijas praksi veiktais pētījums liecina, ka Latvijas sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no vecuma, izglītības līmeņa, finansiālā stāvokļa, partnerattiecībām, grūtniecību un dzemdību skaita. 21,4% aptaujāto sieviešu pirms nevēlamās grūtniecības iestāšanās kontracepciju nebija lietojušas, savukārt teju puse no šīm sievietēm maldīgi domāja, ka grūtniecība viņām vispār nevar iestāties.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 84% sieviešu, kam iestājās nevēlama grūtniecība, ir stabilās partnerattiecībās. Taču profesore norāda, ka minētais fakts ir pierādīts pētījumos arī citās valstīs, un uzsver, ka tas vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc augsti efektīvas kontracepcijas kopā dzīvojošiem pāriem reproduktīvā vecumā, kuri neplāno grūtniecību. Ka to ir iespējams panākt, liecina Nīderlandes piemērs: šajā valstī 95% no visām grūtniecībām un dzemdībām ir plānotas, jo par mūsdienīgas kontracepcijas lietošanu šajā valstī tiek stāstīts jau no skolas vecuma. Savukārt Latvijas sievietes nereti kautrējas no tā, ka vēlas sevi pasargāt, un vispirms domā par to, ko teiks citi, vai būs labi partnerim, savas intereses atvirzot otrā plānā.
Nelieto, jo nepazīst
Kādas ir kontracepcijas lietošanas tendences Eiropā, un kā uz tās fona izskatās Latvija? Saskaņā ar jaunākajām aptaujām labākie rezultāti ar gandrīz 90% modernās kontracepcijas aptveri ir Lielbritānijai, tai seko Portugāle un Beļģija. Saskaņā ar 2011. gada reproduktīvās veselības pētījuma datiem Latvijā šī aptvere ir 69%, taču, kā norāda Pasaules Veselības organizācijas reģionālā konsultante, seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja zinātņu doktore Gunta Lazdāne, šīs aptveres struktūra ļoti atšķiras no Lielbritānijas. Latvijā dominē prezervatīvi, kas kopumā nav slikti: pareizi lietojot kondomus, to efektivitāte ir samērā laba. Jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji to dara pareizi un vai esošie prezervatīvi ir pietiekami droši. Riskantākās ir situācijas, kad cilvēki alkohola vai narkotiku reibumā lieto tos nepareizi vai aizmirst par tiem.
Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē eiropiešus izmantot modernu kontracepciju, Gunta Lazdāne min zemo zināšanu līmeni. Pat valstīs ar augstu kontracepcijas aptveri eksistē iedzīvotāju grupas, kas no tās «izkrīt»: nereģistrētie iebraucēji, cilvēki, kas nepārzina valodu utt. Otrs biežākais iemesls ir nepareiza informācija vai mīti, galvenokārt attiecībā uz hormonālo un intrauterīno kontracepciju jeb spirāli. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc būtiska ir visaptveroša sabiedrības izglītošana ar dzimumu saistītos jautājumos.
Daudzviet par šķērsli kļūst kontracepcijas līdzekļu cena. Labākā situācijā ir valstis, kurās kontracepciju iedzīvotājiem vai noteiktām to grupām vismaz daļēji sedz apdrošināšana. Uzskata arī, ka modernās kontracepcijas lietojums būtu augstāks, ja būtu labāks konsultāciju līmenis. Laika trūkums, nespēja izsekot jaunāko pētījumu rezultātiem, personiska attieksme ir tikai daži no iemesliem, kāpēc sieviete no ārsta nesaņem pietiekamu skaidrojumu.
Taču nozīmīgākais faktors, kas ietekmē kontracepcijas pieejamību, ir valsts politika. Lai arī PVO Latvijas veikumu reproduktīvās veselības jomā vērtē pozitīvi - ir daudz politisku dokumentu, aktivitāšu, spēcīgs nevalstisko organizāciju sektors, informācija par aptveri, būtu jārod iespējas vairāk atbalstīt veselības veicināšanu, kas ietver arī kontracepcijas lietošanu. Piemēram, Igaunijā sievietēm pēc dzemdībām par brīvu tiek nodrošināta intrauterīnā kontracepcija. Portugālē pilnīgi vai daļēji tiek apmaksāta vairāk nekā puse hormonālo tablešu. Rumānijā kontracepcija tiek apmaksāta īpašām iedzīvotāju grupām, Zviedrijā - jauniešiem līdz 20 gadiem, Holandē - līdz 21 gadam utt. Arī Latvijā būtu jāparedz, lai apdrošināšana segtu vismaz daļu kontracepcijas, sākot ar māmiņām pēc dzemdībām, jauniešiem un citām cilvēku grupām, kam nav finansiālu iespēju iegādāties kontracepciju. Jānodrošina arī kontracepcijas konsultāciju kvalitāte: mītu sabiedrībā ir ļoti daudz, un speciālistu uzdevums ir nevis pārliecināt «par» vai «pret», bet sniegt uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem balstītu informāciju.