Pārsteidzoši ir, ka CSB (LR Centrālais statistikas birojs), kura pienākums ir sniegt precīzus datus, neuzņemoties atbildību par datiem, publicē apbrīnojamas lietas. Aija Žīgure (Centrālā statistikas biroja vadītāja), kura savā laikā apgalvoja, ka nav jāuztraucas par emigrāciju, sniedz informāciju par šobrīd Latvijā it kā dzīvojošiem 2320 tūkst. cilv., un pēc kaut kādiem aprēķiniem pierāda, ka kritums gadā ir tikai 11 tūkst. cilvēku, tāpēc, viņasprāt, nav vietas pesimismam. CSB vadītāja pat neņēma vērā 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem tika reģistrēti 2067 tūkst. cilvēku. Tieši reģistrēti, nevis dzīvojuši. Pēc demogrāfu datiem, dzīvojuši - 1800 tūkst. Atšķirība 267 tūkstošos tiek izskaidrota ar elektroniskās reģistrēšanas skaitīšanu. Pat tad, ja ņemtu tautas skaitīšanas ciparu 2067 tūkst. cilv. un atņemtu 22 tūkst., pēc A. Žīgures datiem, būtu jābūt 2045 tūkst. cilvēku, nevis 2320 tūkst. Vai varbūt statistika nemelo un pie mums tiešām atbraukuši 275 tūkst. cilvēku, bet mēs par to paši neko nezinām? Būtu vēlams saņemt no Žīgures kundzes un no Latvijas valdības paskaidrojumus par šiem datiem. Tā pati A. Žīgure norādīja, ka pārstrādes nozare sasniegusi apgrozījumu 22 milj. eiro. Pārsteidzoši, bet tas ir vairāk nekā viss Latvijas iekšējais kopprodukts.
Kā var šādos apstākļos runāt par mūsu ekonomikas lielo izaugsmi? Ir dažas rietumu valstis, kas tai tic un mūs ļoti slavē. Bet mēs taču zinām, ka, lai cik bieži atkārtotu vārdu «cukurs», saldākas mutes no tā mums nepaliek.
Valdis Dombrovskis, būdams Latvijas valsts premjerministrs, neveica nevienu reformu. Tas gan šķiet dīvaini, jo to nemitīgi pieprasīja SVF (Starptautiskais Valūtas fonds) un Eiropas Komisija, bet tā arī reformas nepanāca. Šajā īsajā rakstā grūti uzskaitīt visas nepieciešamās reformas. Bet svarīgāko es minēšu. 2006. gadā pirms finanšu krīzes valsts pārvaldē, ieskaitot municipālās struktūras, bija nodarbināti 160 tūkst. cilv., un tagad šajās pašās struktūrās nodarbināti 180 tūkst. 2006. gadā Latvijā dzīvoja 2340 tūkst. cilvēku, bet tagad ir 1800 tūkst., vai arī pēc tautas skaitīšanas - 2045 tūkst. cilvēku (kā tas tika skaitīts augstāk).
Būtu veicis Dombrovska kungs ar koalīcijas biedriem reformu par vismaz 30 tūkst. darbinieku, kas ir nodarbināti tieši valsts pārvaldē, skaita samazināšanu, tas dotu izmaksu ietaupījumu par vismaz 355-400 milj. eiro gadā, bet, ņemot vērā lielo apkalpojošo personālu, mašīnu autoparku, iespējams ietaupīt pat vēl vairāk. Ja tam vēl pieskaitītu milzīgo skaitu dažādu aģentūru un konsultatīvo firmu, kas saņem naudu no budžeta (izmaksu summas netiek publicētas), bet pēc dažiem datiem tas ir ne mazāk kā 142 milj. eiro gadā, tad kopējais ietaupījums varētu sasniegt vismaz 500 milj. eiro gadā.
Lūk, tad arī varētu runāt par reformām medicīnā, nodokļu pazemināšanu utt. Tad būtu reālas iespējas. Citādi visi labie nodomi ir tāda vienkārša atrunāšanās.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs