Tomēr pašvaldības kritiķi norāda, ka ES nauda ne vienmēr izlietota iedzīvotājiem prioritāru projektu realizēšanā. Pašvaldība nereti tiek kritizēta arī par kūtro daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka realizēto projektu skaita ziņā Jelgava ievērojami atpaliek no Liepājas, Ventspils un Valmieras.
Iegulda daudzus miljonus
Jelgavas iedzīvotāji slavē pēdējo gadu pārmaiņas - tiek uzteikta ielu rekonstrukcija, izveidotā promenāde gar Driksas upi, kā arī jaunais gājēju tilts, kuram otrpus esošajā Pasta salā iecerēts izveidot brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zonu. Jelgavas domes informācija liecina, ka dažādos infrastruktūras pilnveides projektos investēti vairāki desmiti miljoni eiro - par teju sešiem miljoniem eiro rekonstruēta Dobeles šoseja, savukārt vairāk nekā divus miljonus izmaksājusi Lietuvas šosejas posma rekonstrukcija no Miera līdz Rūpniecības ielai, ko Finanšu ministrija līdzās Austrumlatvijas koncertzāles Gors projektam uzteikusi kā vienu no labās prakses piemēriem. Aptuveni 17 miljonus eiro izmaksājis jau minētais Driksas upes krastmalas, kā arī Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projekts.
Uz Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) darba galda noguldīts garš saraksts, kurā apkopota informācija par 84 Jelgavas pašvaldības projektiem, kuru īstenošanai piesaistīts gan Kohēzijas fonda, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda finansējums. «Ja paskatās visus lielos sarakstus, tad ir zināms prieks. Paveikts daudz vai maz, katrs to var no sava skatu punkta vērtēt, bet es domāju, ka mēs tiešām esam daudz izdarījuši,» pauž A. Rāviņš.
Arī vietējā laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktora vietnieks Edgars Kupčs uzskata, ka pilsēta aktīvi izmantojusi ES struktūrfondu līdzekļus - visas galvenās ielas un citi infrastruktūras objekti, kas pēdējo desmit gadu laikā Jelgavā tapuši, realizēti ar Eiropas finansējuma palīdzību. «Jelgava par savu saukli «Pilsēta izaugsmei!» var pateikties tikai fondu naudas pieejamībai,» pauž žurnālists. Arī A. Rāviņš neslēpj - bez Eiropas finansējuma pilsēta šodien neizskatītos tik sakopta: «Ja mums nebūtu šīs iespējas, mēs būtu katastrofas priekšā. Valsts kopumā būtu katastrofas priekšā.»
Kritizē par izrādīšanos
Taču kritiku par veidu, kā tiek realizēti ES līdzfinansētie projekti, kā arī to lietderību neslēpj viens no redzamākajiem Jelgavas domes opozicionāriem Dainis Liepiņš (Reģionu alianse). Viņaprāt, domē dominē uzskats: «ņemam jebkuru naudu, gan jau kaut ko ar to izdarīsim». Lai gan pašvaldībā pieņemts pilsētas attīstības plāns, tomēr D. Liepiņa ieskatā ES finansējums netiek izmantots dokumentā definēto prioritāšu īstenošanai. «Jelgava attīstās pēc plāna - kad nāk Eiropas nauda, tad mēs viņu kaut kur iebāžam. Nav tā, ka attīstība ietu pēc vienotas sistēmas,» uzskata deputāts. A. Rāviņš gan to noliedz un stāsta, ka attīstības dokumenti pašvaldībā tiek aktualizēti, balstoties uz ES izvirzītajām prioritātēm.
D. Liepiņš skeptiski izsakās arī par 2012. gadā uzceltā gājēju tilta nepieciešamību un projektu uzskata par pašvaldības izrādīšanos. Deputāts norāda uz kritisko ielu situāciju pilsētas mikrorajonos, kā arī daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, kam pašvaldība, viņaprāt, pievērsusi pārāk maz uzmanības. «Svarīgi to centru uztaisīt, kur prezidentam pavizināties, kur kādu ministru atvest un pastāstīt, cik Jelgava attīstīta,» ironiju neslēpj D. Liepiņš.
E. Kupčs piekrīt, ka iespējams apšaubīt jaunā gājēju tilta nepieciešamību, tai pašā laikā, viņaprāt, Mītavas tilts patlaban kalpo arī par sava veida saukli opozicionāru balsīs, ar ko ir izdevīgi «spēlēties», kamēr vēl nav pabeigts Pasta salas labiekārtošanas projekts.
A. Rāviņš šādu projektu nepieciešamību pamato ar iepriekš pelēcīgo pilsētvidi: «Pilsētai jākonkurē gan pilsētu starpā Latvijā, gan pilsētu starpā Eiropā. Šis ir viens no kritērijiem, lai mēs piesaistītu investorus, lai cilvēks justos šeit labi un ieguldītu savu naudu uzņēmējdarbības attīstībā.» A. Rāviņš uzsver, ka, pateicoties šādiem pilsētvides objektiem, Jelgavā ievērojami palielinājies tūristu skaits.
Mājas siltina lēni
Izteikti kūtra Jelgava izrādījusies daudzdzīvokļu namu renovēšanā - kopš ES fondu aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi uzsākšanas 2009. gadā Jelgavā pabeigti tikai pieci namu rekonstrukcijas projekti, kamēr Ventspilī siltināta 31 māja, Liepājā - 36, savukārt Valmierā - 37. Kā norāda EM ES fondu ieviešanas departamenta eksperte Anda Lagzdiņa, Latvijā kopumā līdz šim veikta 362 ēku renovācija, vēl par 553 renovācijas projektu īstenošanu noslēgti līgumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. A. Lagzdiņa uzsver, ka liela loma iedzīvotāju pārliecināšanā par energoefektivitātes projektu lietderību ir tieši pašvaldībām, kurām ir plašākas zināšanas par savu iedzīvotāju vajadzībām, problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem. Arī iespējas nodrošināt veiksmīgāku komunikāciju ar iedzīvotājiem ir pašvaldībai, jo tā iedzīvotājiem ir tuvāka un saprotamāka institūcija.
A. Rāviņš stāsta, ka dome ēku energoefektivitātes paaugstināšanai jau 2003. gadā uzsākusi sadarbību ar Vācijas Vides ministriju, kura līdzfinansējusi divu daudzdzīvokļu māju renovāciju, tāpat veikti siltumapgādes sistēmas uzlabošanas pasākumi. Zemo iedzīvotāju interesi par ēku siltināšanu A. Rāviņš skaidro ar grūti izpildāmajiem banku kreditēšanas noteikumiem.