Ar reģionālo pirmizrādi Cēsīs 28. februārī, tikai nedēļu pēc pirmizrādes Rīgā, režisora Jāņa Norda Berlīnes kinofestivālā godalgotā spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (studija TANKA, producenti Alise Ģelze, Gatis Šmits) ir uzsākusi ceļu uz ekrāniem visā Latvijā. Filmas seanss bija īpaši nozīmīgs, jo galvenās lomas atveidotājs Kristofers Konovalovs ir Cēsu 1. ģimnāzijas audzēknis. Pateicoties cēsnieku lielajai interesei, filmu Cēsu pilī turpinās izrādīt līdz 16. martam, kopumā ieplānoti 10 seansi.
«Izmantojot Eiropas Struktūrfondu finansējumu, daudzi lauku kultūras nami ir izremontēti - gaiši un priecīgi,» I. Pitruka uzskata, ka viedoklis - Latvijā nav kur parādīt filmas, nav gluži taisnīgs. Protams, esot pavisam mazas vietiņas ar neapkurinātām zālītēm, kur filmu iespējams parādīt tikai DVD formātā. «Bet ir tikai divas iespējas - rādīt vai nerādīt,» I. Pitruka, redzējusi cilvēku laimīgās sejas, uzskata, ka ir «jādomā vairāk par dzīvo cilvēku nekā tehnoloģijām». Protams, tehnisko iespēju pakāpeniska sakārtošana ir pašsaprotama. I. Pitruka rosina to darīt stratēģiski un nozarei kopīgi, nevis no projekta līdz projektam, kā līdz šim.
Projekta kuratore atzinīgus vārdus velta «absolūti brīnišķīgajiem» kultūras darba organizatoriem visā Latvijā. Viņi ar milzīgu entuziasmu uzņemas būt par kino misionāriem, pārraksta pat preses relīzes vietējiem piemērotākā stilā. Arī projekta Kino visiem un visur Latvijā organizētāji cenšas būt pretimnākoši, jo labi saprot, ka ir brīži, kad lauciniekiem svarīgāk ir stādīt kartupeļus nekā skatīties kino.
«Agrāk cilvēkiem bija ļoti svarīgi, ko teica Seleckis, Epners, Streičs, Franks,» I. Pitruka šajā projektā par ļoti būtisku uzskata atgriezenisko saikni starp režisoru un viņa skatītāju. Viņa novērojusi, ka latviešu cilvēki vairs nemaz nav tik kautrīgi, labprāt uzdod jautājumus un izsaka savas domas. «Atveras arī režisori, runā ļoti dzīvi un godīgi.»
Filmu Mammu, es tevi mīlu izrādīt jau sācis Valmieras kinoteātris Gaisma un Siguldas kinoteātris Lora, bet no 15. marta pievienosies Liepājas kinoteātris Balle.
Filma iejūtīgi un neuzbāzīgi portretē bērnu attiecības ar pieaugušajiem, tāpēc daudzviet organizē speciālus seansus skolēniem. Piemēram, Ventspilī šajās dienās filmu noskatījušies 1000 skolēnu. «Šodien jau bērnu nevar piespiest darīt to, ko viņš negrib,» saka I. Pitruka, tāpēc nebūtu pareizi lietot jēdzienu «obligātais pasākums». Pēc sejām esot redzams, ka filma skolēnus uzrunā. «Iespējams, viņi to pārrunās mazākos pulciņos,» bet skolotāji par patiesi atklāto skolas dzīvi filmu slavējot pavisam atklāti un aicina tādas filmas «par mums pašiem» uzņemt vairāk.