«Pēdas nospiedums» liels
Oglekļa dioksīds ir cilvēka veselībai kaitīga gāze (CO2), kas rada paliekošas sekas uz apkārtējo vidi un klimatu. To pielīdzina oglekļa dioksīdam (CO2e) tonnās, kas, savukārt, ir atmosfērā nonākušais gāzes daudzums. Pasaules Dabas fonds norāda, ka pasaulē viens cilvēks nedrīkst radīt vairāk kā 3 tonnas CO2e gadā. Latvijā vidēji viens cilvēks rada 5,14 tonnu oglekļa dioksīda lielu kaitējumu klimatam. Viena cilvēka kaitējumu klimatam jeb tā dēvēto «pēdas nospiedumu» var aprēķināt, saskaitot negatīvo ietekmi no transporta, mājokļa apkures un citu komunālo pakalpojumu lietošanas paradumiem, kā arī pārtikas un citu sadzīves preču patēriņa.
Pasaules Dabas fonda organizācija, jau otro reizi veicot pētījumu par Latvijas iedzīvotāju radīto ietekmi uz klimatu (pirmo reizi šāds pētījums tika veikts 2008. gadā), secinājusi, ka lielāko kaitējumu Latvijā rada mājokļu apkure, kā arī dažādi komunālie pakalpojumi. Tie prasa ļoti lielus resursus, kā, piemēram, oglekļa saturoši kurināmie (akmeņogles, naftas produkti un dabasgāze), kopumā rada vidēji 1,94 tonnas oglekļa dioksīda piesārņojumu uz vienu iedzīvotāju. Otrajā vietā negatīvā ziņā ir transportlīdzekļi ar 1,11 tonnu lielu piesārņojumu uz vienu iedzīvotāju, bet trešajā - pārtikas ražošana ar 790 kg lielu CO2e piesārņojumu atmosfērā.
Pie vainas treknie gadi
Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga ir pārliecināts, ka lielo oglekļa pēdas nospiedumu Latvijā radījuši treknie gadi, savukārt krīzes periodā un pēc tā kaitīgie izmeši atmosfērā mazinājušies. Piesārņojumu mazinātu māju siltināšana, retāka aviotransporta un privāto automašīnu izmantošana, kā arī citi ikdienas paradumi.
«Jāsaprot ir divas lietas. Vispirms, ko tas nozīmē ekonomikai. Piemēram, mainās nokrišņi, un kanalizācijas sistēma vairs nevar novadīt lietus ūdeni, jo pēkšņi tā ir vairāk. Otra lieta ir adaptācija, spēja pielāgoties pārmaiņām,» skaidro fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs.
Viņš arī norāda - tas, ka Latvijā pieļaujamais piesārņojuma daudzums teju divas reizes pārsniedz noteikto, nozīmē, ka iedzīvotājiem joprojām trūkst izpratnes par šī jautājuma nozīmību. Viņaprāt, sabiedrībai būtu vairāk jādomā par šiem jautājumiem, mēģinot dzīvot zaļāk - siltinot mājas un vairāk izmantojot atjaunojamos resursus.
«Mēs varam salīdzināt sevi ar Lietuvu un Igauniju - vēsture līdzīga un procesi, kas notiek ir līdzīgi, ģeogrāfiskā zona ir līdzīga, nosacīti arī iedzīvotāju skaits un resursu pieejamība ir līdzīga,» norāda U. Rotbergs. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir labākā situācijā nekā Igaunija, kur biežāk kā kurināmais tiek izmantotas brūnogles. Savukārt Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā, piebilst J. Brizga.
Arī katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja aprēķināt tiešu savu negatīvo ietekmi uz klimatu pasaulē - Pasaules Dabas fonda mājas lapā internetā (www.pdf.lv/klimats) aprēķinot savu oglekļa pēdas nospiedumu tonnās.