Vispārzināms, ka laika izjūta var atšķirties pat viena cilvēka dzīvē - dažkārt tas it kā velkas, citreiz skrien. Tas ir saprotami. Tomēr dažas amatpersonas uzrāda tik pamatīgas subjektīvas nobīdes laika izjūtā, ka rodas bažas, vai kāds nav pārāk daudz salasījies zinātnisko fantastiku par «ceļošanu laikā».
Tieši tad, kad 2015. gada budžeta projekts nonāk Saeimā, partijas No sirds Latvijai (NSL) frakcija iesniedz priekšlikumus par grozījumiem pievienotās vērtības un mikrouzņēmumu nodokļu likumā (11. decembra parlamenta sēdes darba kārtībā). Priekšlikumi varbūt gluži labi, tomēr ir taču pilnīgi skaidrs, ka situācijā, kad gada nogalē tiek skatīts budžets, kas veidots, balstoties uz noteiktām nodokļu likmēm, neviens šīs likmes nemainīs. NSL acīmredzot uzskata, ka to (budžeta «rēķināšana»), ko parasti dara vairākus mēnešus, var izdarīt arī nedēļas laikā. Šo nedēļu laikam kaut kā pastiepjot...
Savukārt Tieslietu ministrija (TM) sagaida dienu (9. decembris), kad valdība apstiprina nākamā gada budžeta projektu, un tad startē ar atklāsmi, ka projektā nav iekļauti 250 000 eiro VDK izpētes komisijas darbības nodrošināšanai. Iešot atsevišķi uz Saeimu, lai var otrajā lasījumā iekļaut kā papildu naudas prasījumu. Interesanti, kam, pēc TM domām, attiecīgā summa būs jāatņem, lai pēc TM lūguma izpildes budžetam «gali ietu kopā»? Un kas vispār notika? Negaidīts pavērsiens? It kā ne - nepieciešamā summa bija zināma, tāpat kā tas, ka TM būs atbildīga par komisiju. Kādam no laika izjūtas «izkrita» apmēram nedēļa?
Vēl piemērs (tas viss vienas nedēļas laikā!) par laika ritma izjūtas atšķirībām. Valsts sekretāru sanāksmes 11. decembra darba kārtībā iekļauts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2015.-2017. gadam. Plānā minētās problēmas un darbi labi zināmi - vēl vairāk, nozarē tie tiek uzskatīti par degošiem, tādiem, kurus, kā mēdz teikt, vajadzēja izdarīt jau aizvakar. Skatāmies izpildes termiņus - 2016., 2017. gads... Kur jāsteidzas?!
(Jāpiebilst, ka aizdomas par to, ka mums ir darīšana ar visai specifisku laika izpratni, nostrādā arī tad, kad vilcināšanās it kā nenotiek, - ieraugot izpildes termiņu 2015. gada 1. maijs, piemēram, uzdevumam «izstrādāta pirmsskolas izglītības satura stratēģija», nav pārliecības, ka visas iesaistītās puses vārdu savienojumu «2015. gada 1. maijs» saprot vienādi.)
Ir nozarē strādājošo «laiks», un ir nozares ministrijas «laiks». Dīvainā kārtā šie eksperimenti ar laika elastīgumu visbiežāk beidzas slikti - tiesa, ne pašiem eksperimentētājiem.