Laikapstākļi mainās piesārņojuma dēļ

Pasaulē bieži lietoto jēdzienu «globālā pasiltināšanās» jau labu laiku aizstājusi frāze «globālās pārmaiņas», jo pārmaiņas reģionāli var izpausties arī kā gaisa temperatūras pazemināšanās, intensīvāki nokrišņi vai gluži pretēji - ilgstošāki sausuma periodi. Pieaugot gaisa piesārņojumam, ko visvairāk rada rūpniecība un transports, samazinās gaisa dzidrums un caurredzamība, kā rezultātā izmainās gaisa masu īpašības. Ir hipotēzes, ka tā ietekmē klimats var kļūt vēsāks un ilgtermiņā pat izveidot jaunu teritoriju apledojumus.

Klimata pārmaiņas nes sev līdzi arī dažādu bīstamu laika parādību pastiprināšanos, piemēram, biežākus un spēcīgākus pērkona negaisus vai vētras. Lielākajā pasaules daļā, ņemot vērā vidējās globālās gaisa un ūdens temperatūras paaugstināšanās ietekmi, klimata pārmaiņas rezultējas ar ūdens līmeņa paaugstināšanos okeānos un jūrās, ievērojami palielinot daudzu pilsētu aglomerāciju applūšanas risku.

Skeptiķi uzskata, klimata pārmaiņas notiek neatkarīgi no cilvēka darbības un cilvēks tās ietekmē minimāli. Jaunajiem apstākļiem atliek vien pielāgoties.
Lai arī cilvēce lielā mērā ir atbildīga par oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, tajā skaitā freonu, pastiprināto emisiju atmosfērā pēdējā gadsimtā, kas nenoliedzami ir būtiski ietekmējis Zemes klimatu, to ietekme uz klimata pārmaiņam nav viennozīmīgi aprēķināma. Atmosfēra ar tajā notiekošajiem procesiem un to savstarpējo ietekmi vēl aizvien nav pietiekami izpētīta. Situāciju var mainīt tikai pakāpeniski, jo procesiem atmosfērā ir liela inerce. Pat ja mēs vienā dienā varētu samazināt gāzu emisijas, paietu vēl ļoti ilgs laiks, līdz sistēma nostabilizētos un globālā situācija uzlabotos.