Parādījušās saspīlējuma mazināšanās pazīmes - tā ne viens vien eksperts pēdējā laikā izteicies par Krievijas un Rietumu attiecībām saistībā ar ietekmes pārdali Ukrainā. To, vai tā izrādīsies tiesa, redzēsim ilgākā laika posmā, taču pāreja no draudu bārstīšanas fāzes uz sarunām ir zināms starpposms attiecībās, kas ļauj uz esošo situāciju paraudzīties mazliet no malas.
Militāro spēku koncentrēšanas taktika Ukrainas un NATO valstu robežu tuvumā ir devusi rezultātu - Krimas jautājums noslīdējis otrajā plānā. Pievienojusi sev Krimu, Krievija «visužēlīgi» ļaujas pierunāties jautājumu par tālāko apdraudējumu Ukrainai un varbūt arī kādām NATO valstīm risināt diplomātiskā ceļā.
Sanāk, ka Krievija paspērusi divus soļus uz priekšu, tad pēc vispārēja sašutuma - vienu atpakaļ. Visi priecīgi par atkāpšanos, nemaz nemanot, ka faktiski paiets uz priekšu. Juridiski Krimas pievienošanu Krievijai rietumvalstis visdrīzāk neatzīs, bet rēķināties ar to būs spiestas neizbēgami.
Krievija, pieņemot Ukrainas politisko tuvināšanos rietumvalstīm (ko tā tāpat vairs nevarēja ietekmēt), ar elegantu māņu kustību būs tikusi pie kompensācijas - Krimas, kas tai būtiska kā ģeopolitiski, tā iekšpolitiski - tauta atkal ir mobilizēta, mazāk raizējas par sadzīves problēmām, pati gatava «nolikt pie vietas» visādus dumpiniekus.
Kāda mums un pārējai pasaulei mācība pēc līdz šim notikušā?
Pirmkārt, ietekmes zonu pārdale pasaulē turpinās. Varam būt priecīgi, ka strīdi par mūsu piederību vienai no pasaules dalītāju pusēm jau sen noslēgušies.
Otrkārt, lielvaras var darīt, ko grib, neviens tā īsti nav gatavs pretoties. To redzējām kaut vai pēc ANO Drošības padomes nespējas pieņemt Krievijai netīkamu rezolūciju.
Treškārt, skaidrs, ka neviena no lielvarām nav ieinteresēta savstarpējā atklātā militārā konfliktā. Un aukstā kara attiecību līmenim, kad viens ar otru nerunā, arī ne. Jo visi ir ekonomiski sasieti. Krievija, Ukraina, Eiropas Savienība, zināmā mērā - arī ASV. Tāpēc vienīgais, ko var atļauties, ir barga retorika un visai smieklīgas sankcijas. Izskatās, ka Krievija ar to bija rēķinājusies - tai būtiska Krima, bez problēmām to ieguva. Pārējais tikai jautājums, kā izrādi skaisti nospēlēt līdz galam, lai katra no pusēm lepni var palikt pie savas nostājas, bet tajā pašā laikā arī būtu rezultāti, par ko palielīties.
Un, ceturtkārt, kad lielie mērojas spēkiem, skudras zem to kājām nevienu nesatrauc. Vissmagākajā situācijā nonākuši Krimas tatāri, kas paši savā zemē nu kļuvuši par nelegāļiem, noteiktā termiņā nereģistrējoties par «jaunās dzimtenes» Krievijas pilsoņiem. Tautas padomes - Medžlisa - bijušais līderis, Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs mājās no ārzemju brauciena vairs netiek, jo Krimā pasludināts par persona non grata. Tāds pats liktenis gaida arī citus. Dzīves «Monopola» spēlmaņus gan tas nesatrauc...